Imunitāte – mūsu organisma aizsargmūris
Imunitāte ir mūsu organisma dabiskā aizsardzības sistēma. Tā sargā mūs no vīrusiem, baktērijām, sēnītēm un citām kaitīgām vielām, kas katru dienu nonāk mūsu ķermenī. Spēcīga imunitāte nozīmē, ka organisms spēj ātri atpazīt “ienaidnieku” un cīnīties ar to, bet, ja aizsardzības sistēma ir novājināta, saslimstam biežāk un atveseļošanās ir ilgāka.
Kā darbojas imunitāte?
Imūnsistēma sastāv no dažādiem orgāniem, šūnām un molekulām, kas darbojas kopā. Galvenie sargi ir baltās asins šūnas jeb leikocīti. Tie atpazīst kaitīgās vielas un iznīcina tās. Imūnsistēmai ir arī “atmiņa” – ja organisms reiz ir saskāries ar kādu vīrusu, tas spēj ātrāk reaģēt nākamajā reizē. Tieši tādēļ vakcīnas ir tik nozīmīgas – tās iemāca imūnsistēmai atpazīt slimību, neradot pašas slimības risku.
Faktori, kas vājina imunitāti
Imunitāte nav nemainīga – uz to ietekmi atstāj dzīvesveids, vide un arī vecums. Saskaņā ar RSU pētījumu “Incidence of vitamin D and iron deficiency in youth athletes in Latvia (IMRSports)” konstatēts, ka no 98 jauniešu sportistiem aptuveni 10% bija deficīts D vitamīnam, vēl gandrīz 47% – nepietiekams līmenis. Tikai aptuveni 33% sportistu D vitamīna līmenis bija pietiekams, un tikai 10% – optimāls.
Galvenie riska faktori ir:
• nepilnvērtīgs uzturs un vitamīnu trūkums, • miega trūkums un hronisks stress, • mazkustīgs dzīvesveids, • smēķēšana un alkohola lietošana, • hroniskas slimības.
Latvijā, pēc OECD un Pasaules Veselības organizācijas datiem, iedzīvotāju veselību būtiski ietekmē dzīvesveida riski – nepietiekama fiziskā aktivitāte, neveselīgs uzturs un augsts stresa līmenis. Tas nozīmē, ka cilvēku imūnsistēma nereti ir vājāka, nekā tai vajadzētu būt.
Sezonālās izmaiņas nereti ir ļoti izteiktas: ziemā un agrā pavasarī cilvēkiem īpaši augsts risks D vitamīna deficītam. Latvijā, tā kā dienas gaišās stundas ir īsākas un saules spīdēšana vājāka, D vitamīna sintēze ādā ir ierobežotāka. Tāpēc papildus uztura bagātinātāji un rūpīga saules “droša” iedarbība ir svarīgi.
Kad D vitamīna līmenis ir zems, imūnās šūnas — tai skaitā baltās asins šūnas — nevar strādāt efektīvi. Tas palielina risku pret elpceļu infekcijām, gripa, arī Covid‐19.
Kā stiprināt imunitāti?
Imūnsistēmu nevar “ieslēgt” vai “izslēgt”, bet mēs varam to atbalstīt ar ikdienas paradumiem: 1. Sabalansēts uzturs – ēdienkartē jāiekļauj daudz dārzeņu, augļu, pilngraudu produkti, liesa gaļa un zivis, rieksti, sēklas. 2. Vitamīni un minerālvielas – īpaši nozīmīgi ir D vitamīns, C vitamīns, cinks un selēns. Ziemā bieži nepieciešami uztura bagātinātāji, jo ar pārtiku tos uzņemt nepietiek. 3. Regulāras fiziskās aktivitātes – vismaz 30 minūtes kustību dienā uzlabo asinsriti un stiprina organisma aizsardzību. 4. Kvalitatīvs miegs – 7–9 stundas miega naktī ir svarīgas gan ķermeņa atjaunošanai, gan imunitātes darbībai. 5. Stresa mazināšana – meditācija, elpošanas vingrinājumi vai vienkārši pastaigas dabā palīdz samazināt kortizola līmeni, kas vājina imūnsistēmu. 6. Hidratācija – pietiekama šķidruma uzņemšana palīdz organismam izvadīt toksīnus un nodrošina normālu šūnu darbību.
Vitamīnu nozīme imunitātei
• C vitamīns – antioksidants, kas veicina balto asinsķermenīšu darbību. • D vitamīns – būtisks imūnās atbildes regulēšanai, īpaši svarīgs ziemā, kad saules ir maz. • Cinks – piedalās šūnu dalīšanās procesos un stiprina aizsardzību pret infekcijām. • Selēns un E vitamīns – aizsargā šūnas no oksidatīvā stresa.
Imunitāte ir mūsu organisma drošības sargs, kas pasargā no slimībām un palīdz dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Lai tā būtu stipra, nepietiek tikai ar tableti vai kādu brīnumlīdzekli – svarīgs ir sabalansēts dzīvesveids, kustības, miegs un veselīgs uzturs. Vitamīni un minerālvielas ir kā papildu atbalsts, bet pamatu imunitātei veido ikdienas paradumi.
Konsultējieties ar veselības aprūpes speciālistu, pirms uztura bagātinātāju iekļaušanas savā ikdienā. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
