Kakla sāpes ir bieža sūdzība gan pieaugušo, gan bērnu vidū, un bieži tās tiek uztvertas kā nekaitīgs simptoms, kas pāries pats no sevis. Tomēr, kad parādās izteikts iekaisums, sāpīgas mandeles vai strutainas aplikumi, ir vērts aizdomāties – vai tā nav angīna? Šajā rakstā aplūkosim, kas ir angīna, kā tā atšķiras no parasta kakla iekaisuma, kādi ir tās veidi, simptomi un ārstēšanas iespējas. Uzziniet, kad ir vērts meklēt ārsta palīdzību un kā vislabāk atbalstīt organisma atveseļošanos.
Angīna ir mandeļu jeb rīkles mandeļu akūts iekaisums, ko visbiežāk izraisa baktērijas (piemēram, streptokoki), bet var būt arī vīrusu izcelsmes. Tā atšķiras no parasta kakla iekaisuma ar izteiktākiem simptomiem – spēcīgām sāpēm, rīšanas grūtībām, strutainiem izdalījumiem uz mandelēm, pietūkušiem limfmezgliem un nereti arī drudzi.
Savukārt tonsilīts ir plašāks termins, kas apzīmē mandeļu iekaisumu kopumā – gan angīnas, gan hronisku vai vīrusu izcelsmes iekaisumu gadījumos.
Angīnai ir vairāki veidi, atkarībā no tās izcelsmes un izpausmēm. Dažus no tiem apskatīsim sīkāk.
Strutojošā angīna ir biežāk sastopamā bakteriālā forma, ko raksturo:
Ja netiek ārstēta, strutojošā angīna var radīt nopietnas komplikācijas – piemēram, sirds vai locītavu iekaisumus.
Tonsilīts var būt gan akūts (angīna), gan hronisks. Hronisks tonsilīts rodas, ja mandeles ilgstoši iekaist atkārtoti vai iekaisums netiek pilnībā izārstēts. Šādā gadījumā biežāk tiek izskatīta iespēja veikt mandeļu izņemšanu.
Jā, dažos gadījumos (īpaši vieglākas vai hroniskas formas) angīna var noritēt bez drudža. Tāpat iespējams novērot strutas kaklā bez temperatūras, kas var liecināt par vāju imūnreakciju vai hronisku procesu.
Bērniem angīna var noritēt straujāk un ar izteiktākiem simptomiem.
Svarīgi nodrošināt bērnam atpūtu, pietiekamu šķidruma uzņemšanu un savlaicīgu ārstēšanu, lai izvairītos no komplikācijām.
Angīna var būtiski ietekmēt gan pieaugušo, gan bērnu ikdienu – traucēt miegu, uztura uzņemšanu, apgrūtināt runāšanu un darbu vai mācības. Ilgstoša nelabvēlīga ietekme var izraisīt pārgurumu, koncentrēšanās traucējumus un vispārēju organisma novājināšanos.
Angīnas ārstēšana ir atkarīga no tās izcelsmes – bakteriālas vai vīrusu. Bakteriālas angīnas gadījumā ārsts parasti izraksta antibiotikas, visbiežāk penicilīna grupas preparātus, kas palīdz iznīcināt infekcijas izraisītāju un novērst iespējamās komplikācijas. Vīrusu angīnas ārstēšanā antibiotikas nav efektīvas, un uzsvars tiek likts uz simptomu mazināšanu – pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļiem, kakla skalošanu ar antiseptiskiem šķīdumiem, mitrinātu gaisu un pietiekamu šķidruma uzņemšanu, kakla sāpju mazināšanu. Atveseļošanās periodā īpaši svarīgi ir ievērot miera režīmu un stiprināt imunitāti, lai organisms spētu ātrāk atgūties. Lai novērstu infekcijas izplatīšanos mājsaimniecībā, svarīgi ievērot arī higiēnas pasākumus – lietot atsevišķus traukus, roku mazgāšanu un izvairīšanos no cieša kontakta ar citiem ģimenes locekļiem slimības laikā.
Uzreiz vērsieties pie ārsta, ja:
Ārstēšana atkarīga no angīnas veida. Bakteriālas infekcijas gadījumā ārsts izraksta antibiotikas (piemēram, penicilīnu).
Simptomu mazināšanai var lietot pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus, kā arī dezinfekcijas aerosolus vai pastilas.
Lai organisms ātrāk atveseļotos un izvairītos no atkārtotām infekcijām, ieteicams stiprināt imunitāti ar sabalansētu uzturu, atpūtu un uztura bagātinātājiem. Atrodi imunitāti stiprinošus produktus šeit.
Akūts mandeļu iekaisums, kam raksturīgas sāpes kaklā, strutas, drudzis un rīšanas grūtības.
Streptokoku baktērijas, vīrusi, vāja imunitāte, saausktēšanās, ciešs kontakts ar slimu personu.
Bērniem simptomi bieži ir izteiktāki. Pieaugušajiem var būt arī hroniska forma ar lēnāk noritošu iekaisumu.
Antibiotikas tiek nozīmētas bakteriālas angīnas gadījumā. Vieglos vīrusu gadījumos pietiek ar simptomātisku ārstēšanu.
Akūta angīna ir īslaicīga, bet intensīva. Hroniska atkārtojas bieži un norit vieglāk, bet ilgāk.
Reimatisms, nieru bojājumi, sirds iekaisums, apgrūtināta elpošana.
Ja ir apgrūtināta elpošana, ļoti augsta temperatūra, stipras sāpes vai strutaini aplikumi.
Tiek apsvērta, ja angīna atkārtojas bieži. Risks – anestēzija, asiņošana, infekcija pēc operācijas.
Higiēna, personīgu priekšmetu neizmantošana koplietošanai, savlaicīga ārstēšana, imunitātes stiprināšana.
Bērns nevar apmeklēt kolektīvu līdz pilnīgai atveseļošanai. Ietekmē miegu, apetīti, koncentrēšanās spējas.
REKLĀMDEVĒJS: SIA AZETA
