Mūsdienu uztura zinātnē aizvien lielāku uzmanību pievērš zarnu mikrobiotai – sarežģītai mikroorganismu kopienai cilvēka gremošanas traktā. Līdzās probiotikām, kas ir dzīvi mikroorganismi ar labvēlīgu ietekmi uz veselību, būtisku lomu spēlē arī prebiotikas – uztura šķiedrvielas, kas baro šos labvēlīgos mikroorganismus.
Prebiotika NAV probiotika
Prebiotika ir šķiedrviela, barības viela, kas baro labvēlīgās baktērijas zarnās.
Probiotika ir dzīvas labvēlīgās baktērijas, ko uzņem, piemēram, ar uztura bagātinātājiem vai raudzētiem produktiem.
Atšķirība:
Prebiotikas = ēdiens baktērijām
Probiotikas = pašas baktērijas
Kas ir prebiotikas?
Prebiotikas ir nesagremojamas uzturvielas, visbiežāk specifiskas šķiedrvielas vai ogļhidrāti, kurus cilvēka organisms pats nespēj sadalīt vai uzsūkt. Tie nonāk neskarti līdz resnajai zarnai, kur tos fermentē labvēlīgās baktērijas, galvenokārt bifidobaktērijas un laktobacillas. Rezultātā veidojas īsās ķēdes taukskābes (piemēram, butirāts), kas ir svarīgas zarnu veselībai un imūnsistēmai.
Kāpēc prebiotikas ir svarīgas?
Pētījumi liecina, ka regulāra prebiotiku lietošana uzturā var sniegt vairākus veselības ieguvumus:
1. Uzlabota gremošanas veselība. Prebiotikas palīdz līdzsvarot zarnu mikrobiotu, mazinot aizcietējumus un uzpūšanos.
2. Stiprāka imunitāte. Zarnu mikrobiota ir cieši saistīta ar imūnsistēmu. Veselīga mikrobiota spēj labāk novērst patogēno baktēriju iedarbību.
3. Cukura līmeņa un vielmaiņas regulēšana. Prebiotikas var palīdzēt uzlabot glikozes metabolismu un jutību pret insulīnu.
4. Garastāvokļa un smadzeņu veselība. Caur tā dēvēto zarnu-smadzeņu asi, prebiotikas var ietekmēt serotonīna līmeni un mazināt stresu vai trauksmi.
5. Samazināts iekaisuma risks. Prebiotiku fermentācijas produkti palīdz samazināt iekaisuma marķierus organismā.
Zinātniskais pamatojums
Plašs, uz sabiedrību attiecināms pētījums tika publicēts žurnālā The Lancet Gastroenterology & Hepatology 2020. gadā. Šajā sistemātiskajā pārskatā un metaanalīzē (Reynolds et al., 2020), kas ietvēra vairāk nekā 240 pētījumus ar dažādām populācijām, tika secināts, ka augstāks uztura šķiedrvielu, tostarp prebiotiku, patēriņš ir saistīts ar būtisku sirds slimību, 2. tipa diabēta, kolorektālā vēža un mirstības riska samazinājumu. Tas uzsver prebiotiku nozīmi visai sabiedrībai — gan profilakses, gan vispārējas veselības uzturēšanas kontekstā.
Preimmu Biotic prebiotikas
To pamatā ir šķīstoša škiedrviela galaktooligosaharīds (GOS) ar saldu garšu, bez kalorijām.
Kā Preimmu Biotic prebiotikas palīdz: stiprina imunitāti, veicina kuņģa un zarnu traktu darbību, uzlabo ādas veselību, uzlabo fizisko un garīgo veselību, mazina kāri pēc cukura.
Noslēgumā
Prebiotikas ir neaizstājama veselīga uztura sastāvdaļa. To iekļaušana ikdienas uzturā palīdz veidot labvēlīgu mikrobiotu vidi, kas savukārt ietekmē plašu veselības spektru – no gremošanas līdz garīgajai labsajūtai. Uztura bagātinātāju lietošana var būt noderīga, ja nav pieteikoši ir daudzveidīgs, šķiedrvielām bagāts uzturs.
Konsultējieties ar veselības aprūpes speciālistu, pirms uztura bagātinātāju iekļaušanas savā ikdienā. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
