Kakla sāpes ir bieža sūdzība gan pieaugušo, gan bērnu vidū, un bieži tās tiek uztvertas kā nekaitīgs simptoms, kas pāries pats no sevis. Tomēr, kad parādās izteikts iekaisums, sāpīgas mandeles vai strutainas aplikumi, ir vērts aizdomāties – vai tā nav angīna? Šajā rakstā aplūkosim, kas ir angīna, kā tā atšķiras no parasta kakla iekaisuma, kādi ir tās veidi, simptomi un ārstēšanas iespējas. Uzziniet, kad ir vērts meklēt ārsta palīdzību un kā vislabāk atbalstīt organisma atveseļošanos.
Kas ir angīna un kā tā atšķiras no parasta kakla iekaisuma?
Angīna ir mandeļu jeb rīkles mandeļu akūts iekaisums, ko visbiežāk izraisa baktērijas (piemēram, streptokoki), bet var būt arī vīrusu izcelsmes. Tā atšķiras no parasta kakla iekaisuma ar izteiktākiem simptomiem – spēcīgām sāpēm, rīšanas grūtībām, strutainiem izdalījumiem uz mandelēm, pietūkušiem limfmezgliem un nereti arī drudzi.
Savukārt tonsilīts ir plašāks termins, kas apzīmē mandeļu iekaisumu kopumā – gan angīnas, gan hronisku vai vīrusu izcelsmes iekaisumu gadījumos.
Angīnas veidi
Angīnai ir vairāki veidi, atkarībā no tās izcelsmes un izpausmēm. Dažus no tiem apskatīsim sīkāk.
Strutojošā angīna
Strutojošā angīna ir biežāk sastopamā bakteriālā forma, ko raksturo:
- Baltas vai dzeltenas strutas uz mandelēm
- Augsta temperatūra (virs 38 °C)
- Izteiktas kakla sāpes un apgrūtināta rīšana
- Pietūkuši, sāpīgi limfmezgli kaklā
- Vispārējs nespēks
Ja netiek ārstēta, strutojošā angīna var radīt nopietnas komplikācijas – piemēram, sirds vai locītavu iekaisumus.
Tonsilīts un tā saistība ar angīnu
Tonsilīts var būt gan akūts (angīna), gan hronisks. Hronisks tonsilīts rodas, ja mandeles ilgstoši iekaist atkārtoti vai iekaisums netiek pilnībā izārstēts. Šādā gadījumā biežāk tiek izskatīta iespēja veikt mandeļu izņemšanu.
Pietūkušas un iekaisušas mandeles:biežākie simptomi
- Apsārtušas vai pietūkušas mandeles
- Strutaini vai balti aplikumi
- Apgrūtināta vai sāpīga rīšana
- Slikta elpa
- Balss aizsmakums
Vai angīna var būt bez temperatūras?
Jā, dažos gadījumos (īpaši vieglākas vai hroniskas formas) angīna var noritēt bez drudža. Tāpat iespējams novērot strutas kaklā bez temperatūras, kas var liecināt par vāju imūnreakciju vai hronisku procesu.
Angīna bērnam: simptomi un aprūpe
Bērniem angīna var noritēt straujāk un ar izteiktākiem simptomiem.
- Straujš temperatūras kāpums
- Asas kakla sāpes
- Sūdzības par grūtībām norīt
- Apetītes zudums
- Nespēks vai miegainība
Svarīgi nodrošināt bērnam atpūtu, pietiekamu šķidruma uzņemšanu un savlaicīgu ārstēšanu, lai izvairītos no komplikācijām.
Kā angīna ietekmē ikdienas dzīvi?
Angīna var būtiski ietekmēt gan pieaugušo, gan bērnu ikdienu – traucēt miegu, uztura uzņemšanu, apgrūtināt runāšanu un darbu vai mācības. Ilgstoša nelabvēlīga ietekme var izraisīt pārgurumu, koncentrēšanās traucējumus un vispārēju organisma novājināšanos.
Kā ārstēt angīnu un atbalstīt atveseļošanos?
Angīnas ārstēšana ir atkarīga no tās izcelsmes – bakteriālas vai vīrusu. Bakteriālas angīnas gadījumā ārsts parasti izraksta antibiotikas, visbiežāk penicilīna grupas preparātus, kas palīdz iznīcināt infekcijas izraisītāju un novērst iespējamās komplikācijas. Vīrusu angīnas ārstēšanā antibiotikas nav efektīvas, un uzsvars tiek likts uz simptomu mazināšanu – pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļiem, kakla skalošanu ar antiseptiskiem šķīdumiem, mitrinātu gaisu un pietiekamu šķidruma uzņemšanu, kakla sāpju mazināšanu. Atveseļošanās periodā īpaši svarīgi ir ievērot miera režīmu un stiprināt imunitāti, lai organisms spētu ātrāk atgūties. Lai novērstu infekcijas izplatīšanos mājsaimniecībā, svarīgi ievērot arī higiēnas pasākumus – lietot atsevišķus traukus, roku mazgāšanu un izvairīšanos no cieša kontakta ar citiem ģimenes locekļiem slimības laikā.
Kad meklēt medicīnisku palīdzību?
Uzreiz vērsieties pie ārsta, ja:
- Temperatūra pārsniedz 38 °C
- Parādās strutas uz mandelēm
- Kakla sāpes saglabājas ilgāk par 3 dienām
- Ir apgrūtināta elpošana vai rīšana
Labākās zāles pret angīnu
Ārstēšana atkarīga no angīnas veida. Bakteriālas infekcijas gadījumā ārsts izraksta antibiotikas (piemēram, penicilīnu).
Simptomu mazināšanai var lietot pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus, kā arī dezinfekcijas aerosolus vai pastilas.
Stiprini imunitāti atveseļošanās laikā
Lai organisms ātrāk atveseļotos un izvairītos no atkārtotām infekcijām, ieteicams stiprināt imunitāti ar sabalansētu uzturu, atpūtu un uztura bagātinātājiem.
Atrodi imunitāti stiprinošus produktus šeit.
Biežāk uzdotie jautājumi par angīnu
Kas ir angīna un kādi ir tās galvenie simptomi?
Akūts mandeļu iekaisums, kam raksturīgas sāpes kaklā, strutas, drudzis un rīšanas grūtības.
Kādi ir biežākie angīnas cēloņi?
Streptokoku baktērijas, vīrusi, vāja imunitāte, saausktēšanās, ciešs kontakts ar slimu personu.
Kā angīna norit bērniem un pieaugušajiem?
Bērniem simptomi bieži ir izteiktāki. Pieaugušajiem var būt arī hroniska forma ar lēnāk noritošu iekaisumu.
Kādas ir galvenās ārstēšanas metodes un kad nepieciešamas antibiotikas?
Antibiotikas tiek nozīmētas bakteriālas angīnas gadījumā. Vieglos vīrusu gadījumos pietiek ar simptomātisku ārstēšanu.
Kāda ir atšķirība starp akūtu un hronisku angīnu?
Akūta angīna ir īslaicīga, bet intensīva. Hroniska atkārtojas bieži un norit vieglāk, bet ilgāk.
Kādas var būt angīnas komplikācijas?
Reimatisms, nieru bojājumi, sirds iekaisums, apgrūtināta elpošana.
Kad steidzami jāvēršas pie ārsta?
Ja ir apgrūtināta elpošana, ļoti augsta temperatūra, stipras sāpes vai strutaini aplikumi.
Kādi ir mandeļu izņemšanas iemesli un riski?
Tiek apsvērta, ja angīna atkārtojas bieži. Risks – anestēzija, asiņošana, infekcija pēc operācijas.
Kā novērst atkārtotu angīnu un tās izplatību ģimenē?
Higiēna, personīgu priekšmetu neizmantošana koplietošanai, savlaicīga ārstēšana, imunitātes stiprināšana.
Kā angīna ietekmē bērna ikdienu un apmeklējumu skolā vai bērnudārzā?
Bērns nevar apmeklēt kolektīvu līdz pilnīgai atveseļošanai. Ietekmē miegu, apetīti, koncentrēšanās spējas.
REKLĀMDEVĒJS: SIA AZETA
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Par zāļu lietošanu konsultēties pie ārsta vai farmaceita.
