Kādas varētu būt 2022. gada populārākās apņemšanās un kā tās paveikt pareizi

Klāt ir jaunais gads – laiks, kad apņemamies dzīvot veselīgāk, ieviest jaunus paradumus vai realizēt jaunus mērķus savā dzīvē. Bieži vien ķeramies klāt to īstenošanai uzreiz, neaizdomājoties, vai nejauši nevaram nodarīt tieši vēl lielāku kaitējumu sev un savai veselībai. Kādas varētu būt 2022. gada populārākās apņemšanās un kā tās realizēt pareizi, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

 

1. Diētas un izmaiņu ieviešana uzturā

Covid-19 pandēmijas dēļ vairāk laiku pavadām mājās, esam kļuvuši mazkustīgāki un vairāk mēdzam našķoties ar dažādiem gardumiem. Šie faktori daudziem cilvēkiem ir veicinājuši svara pieaugumu un ietekmējuši normālu vielmaiņas darbību, kas ir galvenā motivācija jaunajā gadā izmēģināt dažādas diētas un jaunus ēšanas paradumus. Tā ir taisnība, ka optimāls ķermeņa svars būtiski ietekmē mūsu veselību – samazinās iespēja sasirgt ar 2. tipa diabētu vai dažādām sirds un asinsvadu saslimšanām. Tomēr pārāk strauja un nepareiza diētu ieviešana nelabvēlīgi ietekmē veselību – var parādīties ilgstošas un spēcīgas galvassāpes, nogurums, vēdera pūšanās, ir nepārtraukts izsalkums, kā arī var sākties ēšanas traucējumi.

 

Svarīgi!

• Diētu ieviešanai jābūt pakāpeniskai un pārdomātai, tāpēc ieteicams rūpīgi izvērtēt savus šī brīža ēšanas paradumus, lai saprastu, ko vajadzētu mainīt. Tāpat vajadzētu ēdienreizes sadalīt vairākās mazākās porcijās. Parasti tās ir 4 līdz 5 pamata ēdienreizes, kas starplaikos papildinātas ar veselīgām uzkodām – žāvētiem augļiem, svaigiem dārzeņiem, riekstiem.
• Īpaša uzmanība jāpievērš tam, cik daudz ikdienā tiek lietots cukurs, jo tas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina svara pieaugumu. Ieteicams lietot uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir hroms, kas palīdz uzturēt normālu glikozes līmeni asinīs, tādā veidā mazinot vēlmi uzturā lietot saldumus.
• Šķiedrvielas – tās var uzņemt, uzturā lietojot klijas vai uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir ceļteku sēklu pulveris, kas palīdz attīrīt zarnu traktu un veicina normālu vielmaiņas darbību.

 

2. Roņošana jeb aukstās peldes

Aukstumpeldes Latvijas iedzīvotāju vidū ar katru gadu kļūst arvien populārākas. Reizēm pat šķiet, ka gandrīz katra cilvēka paziņu lokā ir vismaz viens vai divi cilvēki, kuriem tā ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa un ir pat saprotams, kāpēc tas tā ir. Aukstās peldes ir ļoti vērtīgas veselībai. Tās veicina normālu imūnsistēmas darbību, izdalās adrenalīns un endorfīni, uzlabojas asins cirkulācija un palielinās noturība pret stresu. Taču nepietiekama sagatavošanās aukstajām peldēm var izraisīt apsaldēšanos vai hipotermijas jeb ķermeņa atdzišanas iestāšanos.

 

Svarīgi!

• Rūdīšanās aukstajām peldēm jāuzsāk pakāpeniski, ideālajā gadījumā vasarā – sākotnēji ieteicama iešana aukstās dušā visa gada garumā, rīvēšanās ar vēsu dvieli, lai pieradinātu ķermeni pie aukstuma.  
• Iegādājies roņošanai atbilstošu ekipējumu – speciālos peldēšanas apavus, lai neapsaldētu kāju pirkstus, siltu vilnas cepuri, lai galvai būtu silti, kā arī dvieli un termokrūzi.
• Uzsākot aukstās peldes, dodies uz peldvietu kopā ar kompāniju, lai ir drošības sajūta un viens otram var palīdzēt, ja rodas kāds neparedzēts atgadījums.
• 30 minūtes pirms došanās ārā uzklāj uz ādas barojošu krēmu, savukārt pēc peldes, kad ķermenis ir pavisam nožuvis – krēmu, kura sastāvā ir urīnviela, kas vienmērīgā kārtā jāuzklāj uz ķermeņa, lai mitrinātu ādu.

 

3. Maratona noskriešana

Latvijā maratons kļūst ik gadu populārāks un arvien vairāk cilvēku pievēršas skriešanai un dažādiem garo distanču maratoniem. Skriešanai patiešām ir pozitīva ietekme uz mūsu veselību. Tā uzlabo sirds darbību, veicina asinsspiediena samazināšanos, regulē glikozes līmeni asinīs, nodrošina kvalitatīvāku miegu un labāku noskaņojumu. Tāpat skriešana uzlabo fizisko sagatavotību. Taču, ja nesagatavojamies pakāpeniski un pareizi skriešanai, tā var radīt vairākas nepatīkamas sekas ilgtermiņā – dažādi muskuļu sastiepumi, sāpes, saišu plīsumi un citas traumas.

 

Svarīgi!

• Pirms skriešanas nepieciešams iesildīties vismaz 10 minūtes, lai muskuļi būtu sasiluši un mazinātu traumu risku.
• Tikpat svarīgi kā iesildīties, pēc skriešanas ir nepieciešams atsildīties vismaz 10 minūtes, lai ķermenis nomierinātos, normalizētos elpošana un sirds ritms, kā arī tiktu izstaipīti muskuļi.
• Mājas aptieciņā ieteicams turēt dažādus tulznu plāksterus un ziedes, kas mazinās diskomfortu un ārstēs noberztās vietas. Tāpat vajadzētu būt kādai pretsāpju vai pretiekaisuma ziedei vai gēlam, kas palīdzētu pie vieglākām traumām – ceļu nobrāzumiem, savilktiem muskuļiem vai pēdu tūskai karstā laikā.
• Ja neesat pārliecināti par to, kā pareizi ieviest skriešanas rutīnu savā ikdienā, ieteicams konsultēties ar fizioterapeitu vai treneri.

 

4. Mazāk stresa

Covid-19 pandēmija un mainīgie ierobežojumi ir ietekmējuši visticamāk ikvienu. Ilgstošā atrašanās mājās un retās tikšanās ar draugiem arī rada nomāktības sajūtu, kļūstam vieglāk aizkaitināmi un arvien biežāk saskaramies ar stresu. Pārlieku liels stress var radīt ilgstošas galvassāpes, muskuļu saspringumu un sāpes, nogurumu, miega traucējumus, kā arī izraisīt depresijas attīstīšanos.

 

Svarīgi!

• Ievies regulāras fiziskās aktivitātes, kuru laikā vari atbrīvoties no stresa. Tās var būt aktīvas pastaigas parkā, aerobika, joga vai treniņi svaru zālē.
• Izmēģini meditāciju – tā palīdz atbrīvoties un uzturēt mierīgu prātu. Meditācija ne tikai var samazināt stresu un labvēlīgi ietekmēt emocionālo labsajūtu, bet arī uzlabot fizisko pašsajūtu.
• Pārbaudi, vai tavā organismā ir pietiekams D vitamīna līmenis. Ja D vitamīns ir par maz, tas var radīt depresīvu noskaņojumu. Aptiekās ir pieejams D vitamīns gan kapsulu, gan šķidrā formātā.

Magniju un B6 vitamīnu ieteicams lietot, lai veicinātu normālu nervu sistēmas darbību. Tie ir pieejami dažādos uztura bagātinātāju kompleksos kapsulu formātā.