Zāļu valsts aģentūras (ZVA) jaunākie dati liecina, ka pērn kopējais antibiotiku patēriņš Latvijā sasniedza 15,88 definētās dienas devas uz 1000 iedzīvotājiem dienā (DID), kas ir par gandrīz 3 % vairāk nekā 2024. gadā, kad patēriņš bija 15,46 DID. Līdz ar to pērn saglabājies augsts antibiotiku patēriņš. Tas nozīmē, ka teorētiski aptuveni 29 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ik dienu lietoja vienu antibiotiku terapeitisko devu.
Ambulatorajā sektorā antibiotiku patēriņš 2025. gadā sasniedza 14,14 DID, kas ir par 2,9 % vairāk nekā 2024. gadā. Savukārt hospitālajā sektorā patēriņš pieauga līdz 1,74 DID jeb par 1,2 %.
Dati liecina, ka Latvijā turpina pieaugt tieši plaša spektra antibiotiku lietošana.
Plaša spektra antibiotiku pārmērīga lietošana būtiski palielina antimikrobiālās rezistences risku – baktērijas kļūst nejutīgas pret ārstēšanu, un infekcijas, kuras līdz šim bija iespējams ārstēt salīdzinoši vienkārši, nākotnē var kļūt grūtāk ārstējamas vai pat dzīvībai bīstamas.
Pasaules Veselības organizācija antimikrobiālo rezistenci jau šobrīd uzskata par vienu no lielākajiem globālajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem.
ZVA atgādina, ka antibiotikas ir efektīvas tikai bakteriālu infekciju ārstēšanai. Tās nelīdz vīrusu infekciju gadījumos, piemēram, saaukstēšanās vai gripas ārstēšanā. Antibiotiku lietošana bez ārsta norādījuma, nepamatoti vai nepilna ārstēšanas kursa veidā veicina antimikrobiālās rezistences izplatību un nākotnē var apdraudēt iespējas efektīvi ārstēt infekcijas.
Antibiotiku efektivitātes saglabāšana ir kritiski svarīga gan šodien, gan nākotnē. Katra nepamatoti lietota antibiotiku recepte palielina risku, ka nākotnē ārstēšanas iespējas kļūs ierobežotākas. Dati par zāļu patēriņu Latvijā iegūti, apkopojot un analizējot lieltirgotavu ikmēneša pārskatus par pārdotajām zālēm. Informācija par zāļu patēriņu Latvijā regulāri tiek publicēta ZVA tīmekļvietnē.
Pērn ambulatorajā sektorā visplašāk tika lietoti penicilīni, kuru patēriņš sasniedza 4,80 DID, kam seko tetraciklīni – 3,24 DID un makrolīdi, linkozamīdi un streptogramīni – 2,88 DID. Īpaši straujš pieaugums novērots tetraciklīnu patēriņā – gada laikā tas palielinājās par 28,6 %. Savukārt slimnīcās lielākais patēriņš bija citiem beta laktāma antibakteriālajiem līdzekļiem, tostarp cefalosporīniem (0,67 DID), penicilīniem (0,36 DID), kā arī citiem antibakteriālajiem līdzekļiem (0,21 DID). Vienlaikus slimnīcās par 60 % pieauga tetraciklīnu patēriņš, bet karbapenēmu jeb “pēdējās izvēles antibiotiku” patēriņš pieauga par 23 %. Plaša spektra penicilīnu, cefalosporīnu, makrolīdu un fluorhinolonu patēriņa attiecība pret šaura spektra antibiotiku lietošanu ambulatorajā sektorā 2025. gadā pieauga vēl par 8,6 % – no 3,6 līdz 3,9, un šis rādītājs ir vairāk nekā divas reizes augstāks nekā pirms Covid-19 pandēmijas 2019. gadā.
Vienlaikus dati rāda, ka Latvija joprojām saglabā salīdzinoši augstu “pieejamo” jeb pirmās izvēles antibiotiku īpatsvaru. 2025. gadā “pieejamās” antibiotikas veidoja 68,6 % no kopējā antibiotiku patēriņa, pārsniedzot Eiropas Savienības noteikto mērķi – 65 %. Tomēr kopējā tendence Latvijā joprojām ir satraucoša. Eiropas Savienība Latvijai noteikusi mērķi līdz 2030. gadam samazināt antibiotiku patēriņu līdz 12,6 DID, taču pašreizējie dati liecina, ka atlikušajā periodā antibiotiku patēriņš būs jāsamazina vēl par 20,7 %.
Informāciju sagatavoja Zāļu valsts aģentūra.
