Mājas lapa Jaunumi Skriešana kā aicinājums - farmaceite labo 107 km r...

Skriešana kā aicinājums - farmaceite labo 107 km rekordu

29-06-2018
Vita Devjatnikova

Vita Devjatņikova ir “Euroaptieka” farmaceite, kura farmācijas jomā strādā jau trīspadsmit gadus. Ikdienā palīdzot sasirgušajiem un konsultējot klientus, kā pati stāsta, pēc darba tiek uzvilktas sporta botas un pieci kilometri mājup tiek veikti skriešus. Naktī uz sestdienu, 26. jūniju, Vita laboja lietuvietes Viktorijas Tomasevicienes pērnā gada uzstādīto rekordu, skrējiensoļojumu no Brīvības pieminekļa Rīgā līdz Svētā Sīmaņa baznīcai Valmierā mērojot deviņu stundu un piecdesmit trīs minūšu laikā. Kā sarunas laikā atklāj Vita, speciālista sastādīta treniņu un uztura plānu viņai nav – skrien, jo patīk un aizrauj. Pēc darba un brīvdienās, distances variējot no 55 kilometriem nedēļā līdz pat 100 kilometriem deviņu stundu laikā.

Lielās distances jau kopš skolas gadiem

Jau pusaudžu gados Vitai paticis skriet krosu un garās distances. Gadiem ejot, distances un skriešanas ilgums esot pakāpeniski palielinājies, un uzreiz noskriet simts kilometrus nemaz neesot iespējams un ieteicams. Tas ir ne vien vairāku kilometru, bet arī gadu rezultāts. “Es vēl atceros pirmo reizi, kad mana pirmā lielā distance bija pusmaratons. Tolaik vēl domāju – o, tas gan būs grūti! Tomēr tādas sajūtas bija pirms astoņiem gadiem. Tad jau pakāpeniski, kilometrs pēc kilometra, distanci palielināju un ar gadiem nāca klāt arī izturība,” skaidro Vita.

Sagatavošanās darbi

Lai arī savu ēdienkarti Vita vērtē kā veselīgu un uzturvielām bagātu, viņa atzīst, ka mēdz arī našķēties ar saldumiem, turklāt īpaši garšo čipsi. Skrējienam nav gatavojusies pēc īpaši izstrādāta treniņu plāna, tomēr jāpiebilst, ka skrien katru dienu – gan darba dienās, gan brīvdienās. Šoreiz gatavojusies, dažas reizes garākās distances skrienot nakts stundās – pārbaudot, kā ir skriet tumsā, tikai ar lukturīti un somu. Šāda veida pasākumiem Vita gatavojās vairāk emocionāli, jo fiziski gandrīz vienmēr ir gatava mesties jaunā distancē.

Deviņas stundas un piecdesmit trīs minūtes

Skrējiensoļošanā Rīga – Valmiera piedalījusies galvenokārt tādēļ, ka ir bijusi vēlme sevi izaicināt un pārbaudīt. Tāpat aicinošs faktors bija labdarība, jo, piedaloties skrējienā, varēja ziedot meitenei no Jaunpiebalgas - Kristas veselības uzlabošanai. Kā skaidro pati skriešanas entuziaste, šis sporta veids viņai ir vairāk atpūta, nevis slodze. Piedaloties šādos pasākumos ir iespēja pārliecināties par savu fizisko un emocionālo sagatavotību. “Piemēram, 75 kilometrus varu viegli noskriet, savukārt pēc tam iestājas tāds nogurums un hops! – kā siena priekšā, skriet paliek ļoti grūti. Tad vienīgi atliek cīnīties, ar sevi, laikapstākļiem, nogurumu. Līdz ir noskrieti visi 107,” stāsta Vita.

100 un vairāk kilometri – ne pirmo reizi

Vita ir arī pērnā gada Latvijas čempione Latvijas čempionātā 50 km un 100 km skrējienā, uzvarot sieviešu kategorijā 100 kilometru distancē. Tāpat Vita vēl ir skrējusi 115 kilometrus Igaunijā, kas līdz šim ir visgarākā noskrietā distance. Pieteikties Rīga – Valmiera skrējiensoļojumam mudinājis viens no pasākuma organizatoriem; Vitu ir pamanījis citās garajās distancēs un gluži kā zinādams uzaicinājis piedalīties šajā skrējiensoļojumā, lai pagājušā gadā lietuvietes Viktorijas Tomasevicienes uzstādītais rekords sieviešu grupā tiktu labots.