Kā sapurināt piekusušo prātu?

06-06-2017
Ka sapurinat piekususo pratu

Ko darīt, ja... prāts noguris... 
Tipiska situācija: Darbam drīz jābūt gatavam. Iztukšota kārtējā kafijas tasīte, bet domas iestrēgušas. Kā sapurināt piekusušo prātu?

Patiesībā smadzenes spēj izturēt lielāku slodzi, nekā spējam iedomāties. Reizēm kritiskā situācijā varam izdarīt ko šķietami neticamu.

Tomēr ir apstākļi, kas prātu nogurdina, piemēram, negatīvas emocijas, neizgulēšanās, sāpes un slimības, kuru dēļ organisms zaudē enerģiju.

Novērtējot atmiņas un koncentrēšanās traucējumus, jānoskaidro, vai tos izraisījis emocionālais stāvoklis, slimība vai cits iemesls, uzsver neiroloģe Daina Jēgere.

1. PROBLĒMA – NOGURUMS 

Smadzenes nemēdz piekust, jo, sakārtojot informāciju, strādā arī miega laikā, taču cilvēkam gan ir jāatpūšas! Ja nespējam koncentrēties, padomāsim – vai esam kārtīgi izgulējušies? Cilvēki ir dažādi – atpūtai nepieciešams atšķirīgs laiks, piemēram, Napoleons mēdzis snaust tikai piecas, bet Darvins – desmit stundas.

Lībekas universitātes zinātnieki, pētot miega ietekmi uz atmiņu, konstatējuši, ka tā lēnajā fāzē tiek iegaumēta jauna informācija, tādēļ svarīgi gulēt pietiekami ilgi, stāsta neiroloģe Daina Jēgere.

Nedrīkst bez mitas strādāt vai mācīties, vienveidīgs darbs ļoti nogurdina. Koncentrēšanās spējas atjauno ritma maiņa – ķermeņa iztaisnošana, piecu līdz desmit minūšu ilga vingrošanas pauze ik pēc noteikta laika. Tad iespējams efektīvi strādāt sešas līdz astoņas stundas pēc kārtas, it īpaši, ja darbs ir interesants un patīk.

Atpūsties no ikdienas ritma smadzenēm ik gadu palīdz mēnesi ilgs atvaļinājums – īsākā laikā nevar atslābt pilnībā. Vēlams nepalikt mājās, bet kaut kur aizbraukt, lai izjustu pārmaiņas.

Noteikti esam ievērojuši, ka vieglāk koncentrēties darbam un aizmirst nogurumu, ja ir mērķis: iesniegt atskaiti, nodot rakstu vai visus uzdevumus paveikt līdz brīvdienām. Bezjēdzīgs darbs, piemēram, akmeņu kaudzes pārkraušana no vienas vietas citā un pēc tam – atpakaļ, pat ticis izmantots kā spīdzināšana nacistu nometnēs.

2. PROBLĒMA – STRESS 

Īslaicīgs stress liek mobilizēt visus spēkus un aizmirst par nebūtiskām lietām, kamēr nav pabeigts darbs. Taču, pastāvot ilgstošam sasprindzinājumam, piemēram, ja nemitīgi īsā laikā jāpaveic pārāk daudz, tiek kavēta smadzeņu atbildes reakcija un darbaspējas mazinās.

Šāda uzbudinājuma brīžos ir savilkti plecu joslas muskuļi. Tikai tos atslābinot, prāts spēj darboties normālā režīmā.

Koncentrēties arī spriedzes apstākļos palīdz autogēnais treniņš. Apgūtās atslābināšanās metodes, tāpat kā prasme braukt ar velosipēdu, neaizmirstas visu mūžu. Šim nolūkam noder joga, cigun un citi vingrojumi, kuros iesaistīts ne tikai ķermenis, bet arī prāts.

3. PROBLĒMA – SMADZENĒM TRŪKST BARĪBAS 

Lai prāts efektīvi darbotos, smadzenēm nepieciešama enerģija, tātad – jāgādā par pilnvērtīgu uzturu. Droši vien tie, kas lasījuši Ivana Turgeņeva romānus, atminas, ka histēriskām dāmām pasniedza cukurūdeni uzmanības pārslēgšanai. Tas satur smadzeņu galveno uzturvielu glikozi, kas, uzsūcoties caur mēli un mutes gļotādu, ļoti ātri nokļūst smadzeņu kapilāros.

Ja nav kārtīgi paēsts un smadzenes labi nestrādā, palīdz gabaliņš melnās šokolādes vai karote medus. 

Tiesa, pievienojot to remdenai tējai, tieši otrādi – dzēriens var izraisīt miegu.

Ja smadzenes nodrošinātas ar nepieciešamajām uzturvielām, tomēr galva nestrādā, būtu pieļaujams lietot stimulējošus līdzekļus, vispirms apdomājot – vai bez tiem nevar iztikt? Pierodot pie šādas uzmundrināšanas, ar laiku efekta vairs nav. Enerģijas dzērieni, kas bagātīgi satur ogļhidrātus, vitamīnus, kofeīnu, guaranu un citas aktīvas sastāvdaļas, izsmeļ pašu smadzeņu rezerves, tādēļ to lietošana pieļaujama tikai atsevišķos gadījumos. Turklāt vienlaikus nedrīkst izmantot vēl citas stimulējošas vielas.

4. PROBLĒMA – ASINSRITES TRAUCĒJUMI 

Domas gausina pasliktināta asinsrite smadzenēs, tām nesaņemot pietiekami daudz skābekļa un nepieciešamo barības vielu. To var apgrūtināt mazkustīgums, svaiga gaisa trūkums, ateroskleroze, kad asinīs ir augsts holesterīna līmenis, un citas saslimšanas. Šāda problēma var piemeklēt pēc insulta un galvas traumām.

Koncentrēšanās spējas var kavēt arī:

  • pazemināts smadzenes stimulējošo vairogdziedzera hormonu līmenis;
  • depresija, kad organismā sarūk serotonīna, melatonīna, acetilholīna un citu aktīvo vielu daudzums;
  • mazasinība, jo pietrūkst sarkano asinsķermenīšu, kas novada uzturvielas līdz smadzenēm;
  • dažu medikamentu ilgstoša lietošana;
  • psiholoģiskas problēmas, kas nomāc un patērē daudz prāta resursu.

5. PROBLĒMA – TRENIŅA TRŪKUMS 

Prāta spējas saasinās krīzes situācijās, kad lēmums jāpieņem ātri. Tad daba gādā par bagātīgu acetilholīna, noradrenalīna un citu aktīvu vielu izdali organismā, kas veicina vielmaiņu un smadzeņu šūnu darbību. To var stimulēt arī ar zālēm, taču veselīgāk koncentrēšanās spēju uzlabot, mācoties dzejoļus, svešvalodu vai risinot krustvārdu mīklas.

SMADZEŅU PALĪGI

  • Ginks. Tā aktīvās vielas uzlabo asinsriti un vielmaiņu smadzenēs. Preparāti ar šā auga ekstraktu īpaši ieteicami vecākiem cilvēkiem atmiņas saglabāšanai.
  • Žeņšeņs stimulē visas organisma funkcijas, uzlabo smadzeņu audu vielmaiņas procesus un skābekļa izmantošanu, paaugstinot darbaspējas stresa un lielas garīgas slodzes gadījumā.
  • Lietojams mēreni, jo var paaugstināt asinsspiedienu, izraisīt sirdsklauves un uzbudinājumu, līdzīgi kā pārdozējot kofeīnu. Labāk uzņemt dienas pirmajā pusē, lai netraucētu miegu.
  • Eleiterokoks veicina asinsriti tiem, kuri cieš no zema asinsspiediena, uzlabojot vielmaiņu smadzenēs.
  • Lecitīns satur nervu šūnu apvalkiem nepieciešamas vielas. Ieteicams ilgstošas smadzeņu slodzes gadījumā. Tas palīdz mazināt holesterīna daudzumu asinīs, pozitīvi ietekmējot arī domāšanu.
  • Vēlams lietot kopā ar omega-3 taukskābēm (zivju eļļu), kas tāpat piedalās nervu šūnu apvalku veidošanā un nodrošina smadzeņu barošanu.
  • Magnijs un B grupas vitamīni regulē nervu šūnu vielmaiņu, mazina to uzbudinātību un paaugstina sāpju slieksni.
  •  Dabiskas vielas saturoši preparāti, kas veicina smadzeņu darbību, jālieto vismaz divus trīs mēnešus. Ja arī nebūs izteikta efekta, tie palīdzēs izturēt lielāku slodzi.

Indra Ozoliņa,
no žurnāla 36,6°C arhīva