Sastiepumi un muskuļu sāpes no sportošanas un dārza darbiem? Sauc palīgā atvēsinošās un sildošās ziedes!

Pavasarī “mostamies” no ziemas perioda un kļūstam aktīvāki – sportojam, dodamies pārgājienos un strādājam dārzā. Lai arī šīs ir patīkamas un gaidītas nodarbošanās, vienmēr pastāv risks gūt dažāda veida traumas. Šādos gadījumos katrā mājas aptieciņā var noderēt gan atvēsinošās, gan sildošās ziedes. Kādas ir to atšķirības un kādās situācijās katru no tām vislabāk lietot, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

“Šobrīd cilvēki uzsāk dārza darbus un pievēršas intensīvākai sportošanai, kā arī aktīvākai atpūtai pie dabas. Tāpat daudzi dodas uz laukiem un vasarnīcām, kur mēdz atgadīties dažādas sadzīves traumas, piemēram, sastiepumi vai sasitumi. Ļoti bieži cilvēki, kuri nāk uz aptieku iegādāties kādu no ziedēm, nav pārliecināti par to, kurš no līdzekļiem būtu nepieciešams konkrētajā situācijā. Tāpēc aicinu ikvienu konsultēties ar farmaceitu par atbilstošas ziedes izvēli un lietošanu,” skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

Atvēsinošās ziedes. Lieto akūtos gadījumos – ieteicams uzklāt pirmajās 24 stundās, ja bijusi trauma, sastiepums, sasitums, mežģījums, muskuļu pārpūle vai tūska. Ziede būs īpaši piemērota, ja pēc dārza darbiem sāp mugura, ceļi vai plaukstu locītavas. Tāpat to ieteicams lietot arī pēc sportošanas, spēcīga kritiena vai sasituma iegūšanas, kuram nav atvērta brūce. Šīs ziedes galvenais uzdevums ir radīt atvēsinošu efektu, kā rezultātā sašaurinās asinsvadi, mazinās traumas radītās sāpes, asinsizplūduma, kā arī pietūkuma veidošanās. Šādu ziežu sastāvā visbiežāk ir mentols, eikalipts, piparmētras, kampars, dažādas ēteriskās eļļas. Piemēram, viena no aptiekās pieprasītākajām atvēsinošajām ziedēm ir tautas valodā dēvētā “zirgu smēre”, kas ieguvusi šādu nosaukumu, jo efekta dēļ ir līdzīga ziedēm, ko izmanto zirgiem pēc fiziskas slodzes. Taču ir arī ziedes, kuru sastāvā ir aktīvās vielas – ibuprofēns un diklofenaks, kas mazina iekaisumu un sāpes.

Sildošās ziedes. Šīs ziedes ieteicams lietot, ja ir lielākas sāpes, piemēram, muguras vai plecu rajonā, kā arī hronisku sāpju gadījumā, kas radušās pēc kādām senākām traumām – sasitumiem, sastiepumiem vai locītavu ievainojumiem. Reizēm pirms fiziskajām aktivitātēm mēdzam aizmirst vai neatvēlam pietiekami daudz laika, lai veiktu iesildīšanās vingrinājumus. Tāpēc sildošo ziežu lietošana var būt lielisks palīgs, lai iesildītu muskuļus un locītavas, kā arī fizisko aktivitāšu veikšana būtu drošāka. Sildošās ziedes uzlabo asinsriti, sasilda un uztur muskulatūras temperatūru, tādā veidā samazinot traumu iegūšanas risku un sāpes pēc fiziskās slodzes. To sastāvā mēdz būt terpentīneļļa, paprikas un čili piparu ekstrakti, kā arī aktīvā viela kapsaicīns. Ir arī tādas sildošās ziedes, kurās minimālās un nekaitīgās devās ir čūsku inde, kas veicina sildošo efektu. Ar sildošo ziežu lietošanu ir jābūt uzmanīgiem, jo tās reizēm var izraisīt blakusefektus – ja ziede uzklāta par daudz, var rasties nepatīkamas sajūtas, tāpēc īpaša vērība jāpievērš pareizai ziežu lietošanai.

Kā ziedes pareizi lietot?

• Cilvēkiem ar ļoti jūtīgu vai alerģisku ādu pirms jebkura veida ziedes lietošanas farmaceite iesaka pārliecināties, vai līdzeklis nerada izteiktu apsārtumu vai kairinājumu. To parasti dara uzklājot pavisam nelielu ziedes daudzumu uz ādas un nogaidot aptuveni piecas minūtes, lai novērotu kāda būs tās reakcija. Ja nav izteikta diskomforta sajūta, tad ziedi var uzklāt uz sāpošās vietas, savukārt, ja tās radītais efekts rada ļoti nepatīkamas sajūtas, ziede nekavējoties ir jānomazgā.
• Gan atvēsinošās, gan sildošās ziedes jāuzklāj uz tīras ādas. Ja uz tās būs uzklāta jau kāda ķermeņa eļļa vai krēms, tas var apgrūtināt ziedes uzsūkšanos un aizkavēt tās iedarbību. Tāpat abus ziežu veidus nedrīkst uzklāt uz atvērtām brūcēm, jo tas var veicināt kairinājuma veidošanos un paildzināt dzīšanas procesu.
• Lai izvairītos no ziedes iekļūšanas acīs, to ieteicams uzklāt ar speciālajiem aplikatoriem, kas pieejami aptiekās. Neatkarīgi no uzklāšanas veida, rokas pēc tam ir rūpīgi jānomazgā ar ūdeni un ziepēm. Uzklāšanas daudzums ir atkarīgs no tā, cik liels ir traumētās un sāpošās vietas lielums – to nevajadzētu klāt uz ādas, ja nav sūdzību, lai lieki nekairinātu ādu. Ziedes viegli jāiemasē ādā un to nav ieteicams apsegt ar pārsējiem, apsējiem vai plāksteriem, jo tas var radīt izteiktu apsārtumu, kairinājumu un reizēm pat apdegumus. Ja pēc ziedes lietošanas ir paredzēts doties ārā, kad spīd saule, sasmērētajai vietai ir jābūt nosegtai ar vieglu, ķermenim nepieguļošu apģērbu, lai saules stari neapdedzinātu ādu.
•  Atvēsinošās ziedes parasti ieteicams lietot pēc fiziskās slodzes, savukārt sildošās ziedes pārsvarā lieto pirms tās. Lai sildošā ziede laicīgi iedarbotos, tā jāuzklāj vismaz 20 minūtes pirms aktivitātēm, jo tās iedarbība nav tūlītēja.
• Abu ziežu lietošanas ilgums ir atkarīgs no traumu nopietnības, sāpēm un pietūkuma. Piemēram, ja traumētā vieta ir piepampusi, atvēsinošā ziede jālieto tik ilgi, kamēr tūska ir mazinājusies un sāpes vairs nav jūtamas.

Svarīga ir pareiza uzglabāšana. Ziedes jāuzglabā istabas temperatūrā līdz 25 grādiem un bērniem nepieejamā vietā. Līdzekļiem jābūt orģinālajā iepakojumā, cieši noslēgtā tūbiņā. Tāpat farmaceite atgādina, ka jāseko līdzi derīguma termiņam – ja ziede tiks lietota pēc tā beigām, pastāv iespēja, ka tās iedarbība nebūs pilnvērtīga un vēlamais efekts netiks sasniegts.

Vai bērni ziedes drīkst lietot? Ar atvēsinošo un sildošo ziežu lietošanu bērniem ir jābūt ļoti piesardzīgiem, jo viņiem ir grūtāk izvērtēt, vai līdzeklim nav pārāk kairinoša iedarbība. Svarīgi, ka šīs ziedes bērniem nav ieteicams lietot līdz pat 12 gadu vecumam. Bērniem ir ļoti maiga un jutīga āda, savukārt abu ziežu sastāvs, kurās ir dažādas aktīvās vielas, to var kairināt, izraisīt alerģiju un pat izteikti dedzinošu sajūtu.

Par piemērotāko ziedes izvēli un lietošanu ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.