Esam pieraduši, ka pie jebkura veida brūcēm un pušumiem uzreiz ķeramies pie ūdeņraža peroksīda šķīduma, lai dezinficētu un apstrādātu brūci. Taču izrādās, ka ūdeņradis un tā izmantošana ne vienmēr ir efektīvākais ārstēšanas līdzeklis, jo mūsdienās medicīna un brūču apkopšanas metodes turpina attīstīties straujiem soļiem. Kā pareizi apstrādāt brūces un kādus līdzekļus izmantot, lai tās ātrāk dzītu, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
Dažādu sadzīves brūču iegūšanas gadījumos to apstrādei mēdzam nepievērst īpašu uzmanību un vienkārši izmantot senlatviešu teicienu “līdz kāzām sadzīs”, taču tas nav īsti pareizi. Neatkarīgi no brūces veida, to pēc iespējas ātrāk nepieciešams apkopt. Pareiza brūču aprūpe veicina to ātrāku dzīšanu, samazina iekaisuma un rētas veidošanās iespēju. Tāpēc svarīgi pievērst uzmanību mājas aptieciņas saturam, lai tajā būtu viss nepieciešamais kvalitatīvai brūču apstrādei.
5 soļi pareizai brūču apstrādāšanai:
1. Dezinfekcija – pats svarīgākais solis. Reizēm brūces var būt ļoti netīras – smiltis, akmentiņi vai stikla lausku gabaliņi ir tikai dažas no lietām, kas tajās var nonākt. Tāpēc rūpīga brūču tīrīšana un izskalošana ir jo īpaši būtiska. Ierasti, lai iztīrītu brūci, izmantojam ūdeņraža peroksīdu jeb ūdeņraža pārskābi, kas ir ļoti spēcīgs un reizēm pat kairinošs dezinfekcijas līdzeklis. To ieteicams lietot tikai pirmajā brūces attīrīšanas reizē, jo pārāk bieža tā lietošana var noārdīt ādas šūnas, kas var paildzināt brūces dzīšanas un rētošanās procesus.
Nākamajās brūces attīrīšanas reizēs, ieteicams lietot speciālos losjonus vai šķīdumus, kuru sastāvā ir jodēts povidons, kas nodrošina maigāku tīrīšanas un dezinfekcijas procesu. Šāda veida līdzekļi brūču apkopi padarīs mazāk sāpīgu un neradīs nepatīkamas sajūtas. Ja pie rokas nav pieejams kāds no speciālajiem dezinfekcijas līdzekļiem, brūci var skalot ar ūdeni un noslaucīt ar tīru un sausu salveti.
2. Brūces mitrināšana. Lai izvairītos no iekaisuma veidošanās un veicinātu dzīšanas procesu, brūci pēc attīrīšanas vajadzētu regulāri mitrināt. Pirmajās reizēs ieteicams lietot gēlus, kas ir šķidrāki un ātrāk uzsūcas. Pēc tam var turpināt lietot ziedes un krēmus, kas ir biezākas konsistences un uzsūcas lēnāk. Līdzekļu sastāvā pievērs uzmanību tādām vielām kā cinks, jods, dekspantenols vai ārstniecības augiem, piemēram, kliņģerītēm.
3. Piemērota plākstera izvēle. Kad mitrinošais līdzeklis ir uzklāts un pietiekami uzsūcies, brūci nepieciešams nosegt ar plāksteri. Svarīgi izvēlēties brūces izmēram atbilstošu plāksteri, kas nosegs to visā garumā, lai tai nepiekļūtu netīrumi un tā ātrāk dzītu.
Plāksteri jāpārtrauc lietot tad, kad brūces vietā ir izveidojusies jauna, spilgti rozā ādas kārtiņa.
4. Izvairies no marles un vates plāksnītēm. Mazākām brūcēm marles saiti un lielās vates plāksnītes nav ieteicams izmantot – šādos gadījumos jālieto atbilstoša izmēra plāksteris. Marles diegi un vates pūku daļiņas var pielipt pie brūces mitrās daļas, apgrūtinot brūces turpmāko tīrīšanu, dzīšanu un kreveles veidošanās procesus. Marli var lietot situācijā, kad brūce ir lielāka vai arī atrodas uz kādas no locītavām – ceļa vai elkoņa.
5. Kreveļu un rētu kopšana. Brūcei dzīstot, veidojas jauns ādas slānis, tā kļūst sausa un veidojas krevele. Tas ir normāls dzīšanas process. Kreveli nevajadzētu plēst nost, jo brūce būs atvērta un dzīšanas procesam būs jāsākas no jauna. Vēl svarīgi tas, ka kreveļu plēšana veicina lielāku rētu veidošanos. Kreveļu mīkstināšanai ieteicams lietot ziedes un gēlus, kuru sastāvā ir provitamīns B5.
Pēdējais posms brūču aprūpē, ko bieži mēdzam izlaist, ir rētu veidošanās mazināšana. Tas ir jāsāk darīt tad, kad krevele ir nolobījusies. Ja rēta ir nesen izveidojusies, tā ir koši rozā vai sarkanā krāsā, ieteicams lietot speciālos gēlus, kuru sastāvā ir silikons, jo tas palīdz mazināt rētas, lai tās vizuāli nebūtu tik pamanāmas. Silikona gēlus var lietot arī uz senāk iegūtām rētām, taču tas būs mazāk efektīvs kā uz svaigām rētām.