Mājas lapa Farmaceita padomi Tavai veselībai Traumas Kā rīkoties izplatītāko dārza darbu traumu gadījum...

Kā rīkoties izplatītāko dārza darbu traumu gadījumā

29-04-2020
person digging on soil using garden shovel 1301858

Daba mostas, un līdz ar to arī Latvijas iedzīvotāju vēlme sakopt savu pagalmu vai dārzu. Īpaši aktuāli tas kļuvis šopavasar, kad daudzi no mums vairāk laika pavada mājās vai izvēlas pašizolēties vasarnīcās un lauku mājās. Dārza darbu veikšanas laikā svarīgi atcerēties par drošību – lai nopietni savainotos, nemaz nav jādarbina motorzāģi vai jāveļ lieli akmeņi, traumas var gūt arī ar sīku akmentiņu vai pat zāles stiebru. Kā izvairīties no dārza darbu traumām un ko iesākt, ja gadījies savainoties, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

Tipiskākās dārzā gūtās traumas ir grieztas brūces un skrambas, savainoti pirksti, sasitumi, sastiepumi, lūzumi un acu traumas. Visbiežāk tās rodas, darbu uzsākot bez atbilstošas iesildīšanās, neuzmanīgi darbojoties ar dažādiem dārza priekšmetiem vai pārvērtējot savus spēkus uzdevuma izpildei.

“Pat ja dārza darbus veicam regulāri, nedrīkstam aizmirst, ka tā, gluži kā sporta nodarbības, ir fiziskā slodze, kurai jāsagatavojas, lai nenodarītu sev pāri. Pirms darba uzsākšanas vienmēr jāpārbauda, vai dārza tehnika ir darba kārtībā, apģērbs un apavi ir piemēroti darba veikšanai, rokas aizsargā cimdi, aizsargbrilles – acis. Ķermeni jāiesilda atbilstoši veicamajam darbam: jāizstaipās, jāievingrina muguru, gūžas, rokas un kājas, jāizapļo sānus, kaklu, plecus. Ja ķermenī ir kāda vājā vieta, kas ik pa laikam sāp, piemēram, mugura vai locītavas, vislabāk pirms darba uzsākšanas to ieziest ar sildošu ziedi. Strādājot ārā, vienmēr jālieto saules aizsargkrēmu. Īpaši svarīgi tas ir pavasarī, kad saule ir spēcīga, āda vēl gaiša un melanīns, kas aizsargā no kaitīgā saules starojuma, tajā vēl nav izveidojies,” iesaka Euroaptieka farmaceite Zane Melberga

Jāatceras, ka dārza darbu rezultātā traumu var gūt ne tikai darba veicējs, bet arī blakus esošie cilvēki. Jāuzmana mazus bērnus: tie nedrīkst atrasties zāles pļāvēju, zāģu un citas dārza tehnikas tuvumā. Īpaši bīstama ir trimerēšana, kuras rezultātā bieži vien traumas rodas tieši apkārtējiem. 

“Euroaptieka” farmaceites Zanes Melbergas padomi nelielas skrambas vai brūces gadījumā:

  1. Pirms brūces apstrādes rūpīgi jānomazgā un jādezinficē rokas;
  2. Ja skramba ir neliela, brūci un ādu ap to apmazgā ar tīru, tekošu ūdeni un apstrādā ar kādu antiseptisku līdzekli;
  3. Kad brūce iztīrīta, uz tās var uzklāt antibakteriālu vai dziedējošu ziedi, kas veicina dzīšanas procesu un skarto vietu aizsargā pret iekaisumiem. Brūču apstrādei var izmantot ziedes, kas satur ārstniecības augu ekstraktus un jodu.
  4. Ja nepieciešams, pēc dezinfekcijas brūci nosedz ar sterilu pārsēju vai uzlīmē plāksteri. Izvēlēto pārsēju vēlams katru dienu atjaunot, brūci atkārtoti apstrādājot ar dziedējošu ziedi.

Nelielas brūces sadzīst apmēram vienas nedēļas laikā. Ja brūce nākamā dienā pēc tās iegūšanas iekaist, tās apvidū rodas sāpes, ādas apsārtums un pietūkums, nepieciešams vērsties pie ārsta pēc palīdzības.

Acu traumas

Acs ir vissarežģītākais cilvēka maņu orgāns, kas jāsargā ar aizsargbrillēm, veicot pat niecīgākos dārzniecības darbus – tās ir salīdzinoši viegli traumēt un gūt nopietnas sekas, pat redzes zaudējumu.  Visbiežāk acis traumē tajā iekļuvušie svešķermeņi: akmentiņi, metāliskas daļiņas, smiltis un mazas mušiņas, kas nokļūst zem plakstiņiem un acu kaktiņos. Nereti acs virsma tiek traumēta, tajā iebakstot ar zaru vai pērnās zāles stiebru. Kā skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga, jāizvērtē - acs traumas gadījumā paši spēsim sniegt pirmo palīdzību vai jāveršas pie ārsta. Mājas aptieciņā var lieti noderēt acu pilieni, kas palīdzēt skalot un nomierināt acs gļotādu, bet, ja uzlabojumu nav, jāvēršas pēc profesionālas palīdzības. Būtiski ir savainoto vietu neberzēt, lai nesaskrāpētu acs virsmu, un necensties ar pirkstiem no acs izņemt svešķermeni, īpaši, ja trauma ir liela. Acs jāaizklāj ar tīru pārsēju – marli vai kabatas lakatiņu – un nekavējoties jāvēršas pie medicīnas speciālista. Nogaidot vairākas dienas, svešķermenis var sastrutot.

Sasitumi un sastiepumi

Viens no biežākajiem dārza  traumu veidiem ir sasitums, ko, aktīvi darbojoties, var iegūst kāda mehāniska spēka ietekmē: no neuzmanīga sitiena ar darba tehniku, kritiena vai atsitiena. Sasituma vietā parasti rodas zemādas hematoma jeb zilums, var parādīties pietūkums, kā arī sāpes, īpaši pieskaroties sasistajai vietai. Lai izvairītos no sasitumiem, svarīgi ir nezaudēt vērību, kā arī vienu darbu nedarīt ilgstoši, bet ik pa pusstundai atpūsties vai pamainīt nodarbes.

Sastiepumus var novērst ar kārtīgu iesildīšanos pirms darba veikšanas - neiesildot locītavas, nereti tās pakļaujam pārslodzei vai pārāk straujām kustībām, rezultātā sastiepjot locītavu saites. Vieglākos gadījumos saites tiek tikai sastieptas, smagākos – pārrautas. Piemēram, stādot augus vai ravējot, būtisks ir pareizs pietupiens. Labāk šādus darbus darīt tupus, četrrāpus vai balstoties uz ceļiem, nevis noliecoties. Var izmantot arī ceļu sargus, lai būtu ērtāk ravēt vai stādīt. Tāpat būtiski ir nepārvērtēt savus spēkus, strādājot ar smagumiem - celt tikai to, ko pacelt ir ērti! Ceļot smagumus, kājām vienmēr jābūt ieliektām – tā lielāko slodzi uzņemsies kāju muskuļi, ne mugura.

Rīcības plāns visos gadījumos, kad gūts sastiepums vai sasitums, ir vienāds, stāsta “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga:

  1. Kritiski jāizvērtē savu veselības stāvokli un jāsaprot, kas noticis. Nenozīmīgu sasitumu gadījumā var turpināt darbus, taču, ja sasitums ir stiprāks, jāpārtrauc iesākto darbu.
  2. Nekavējoties jāveic aukstuma aplikācijas traumētajai vietai. Vēsums samazina asins pieplūdi traumētajā vietā un neļauj veidoties iekaisumam un tūskai. Ja lieto ledu, to nedrīkst likt uz neapsegtas ādas – ledu jāietin dvielī. Ja ledus nav pa rokai, dvielī var ietīt citus sasaldētus produktus, izmantot atvēsinošus aerosolus, gēlus vai ziedes ar mentolu – efekts būs tāds pats. Vēlamais aukstuma aplikāciju ilgums ir ar intervālu ik 20 minūtes. Aukstuma aplikācijas var likt līdz pat 24 – 48 h pēc traumas.
  3. Turot aukstuma kompreses, traumētā vieta jāatpūtina, atbalstot to uz pacēluma. Tā tiks veicināta asiņu attece no traumētās vietas un iekaisums ātrāk mazināsies.Svarīgi pavērot traumēto vietu un pārliecināties, vai nav apgrūtinātas kustības: aizdomas par lūzumu, kaulu nobīdi, pārrautām saitēm.
  4. Sastiepuma gadījumā traumētā vieta viegli jānosien ar fiksējošu pārsēju, piemēram, elastīgo saiti. Ar tās palīdzību tiek uzlabota stabilitāte locītavās un samazināta asins plūsma, mazinot zilumu un sāpes. Svarīgi pārsēju uzlikt tā, lai tas nebūtu ne par ciešu, ne par vaļīgu - traumētajā vietā ar laiku veidosies tūska, tāpēc, lai mazinātu spiedienu, elastīgo saiti ik pa laikam var palaist brīvāk un pārsiet atkārtoti.
  5. Lokāli, uz traumētās vietas var ziest pretiekaisuma mazinošus gelus tūskas un ziluma mazināšanai.
  6. Ja stipri sāp, droši var lietot pretsāpju medikamentu, lai mazinātu nepatīkamās sajūtas.

Ja pēc piemērotās terapijas nākamajā dienā nav uzlabojumu vai situācija pasliktinās, traumēto vietu jāatrāda ārstam, kurš noteiks tālākos izmeklējumus un ārstēšanu.