Piesakies jaunumiem!
+
EA popup logo Piesakies jaunumiem!
Paldies, Jūsu e-pasts un personīgo datu apstrādes apstiprinājums ir saņemts!
Paldies! Lai pieteikuma process būtu pabeigts, nosūtījām apstiprinājuma e-pastu uz jūsu norādīto e-pasta adresi! Lūdzam to apstiprināt!
Saņem EUROAPTIEKAS īpašos piedāvājumus un jaunākās aktualitātes e-pastā! Lūdzu norādi savu epastu:
* Ja esi Euroaptieka Medus kartes īpašnieks, norādi Medus kartes numuru zemāk:
944038470300
Mājas lapa Farmaceita padomi Tavai veselībai Sirds veselība Speciālisti brīdina – sirds kaites aktuālas jebkur...

Speciālisti brīdina – sirds kaites aktuālas jebkurā vecumā

28-06-2021
photo 1460672985063 6764ac8b9c74

Statistika rāda, ka pasaulē sirds veselība kopumā netiek uztverta tik nopietni, kā ārsti to vēlētos, un tieši tāpēc tam bieži vien ir ļoti nopietnas sekas. Jaunākie SPKC dati liecina, ka 2020. gada pirmajā ceturksnī vairāk nekā pusē gadījumu Latvijas iedzīvotāju mirstības cēlonis bija saistīts ar asinsvadu sistēmas slimībām dažādās vecuma grupās. Kā sevi preventīvi pasargāt no iespējamām sirds un asinsvadu saslimšanām jebkurā vecumā?

 

“Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga:

Statistika ir satraucoša, jo ik gadu turpina palielināties mirstība no sirds un asinsvadu slimībām. Sirds un asinsvadu slimības skar arī gados jaunus cilvēkus, kuriem saslimšana rodas visbiežāk tieši stresa dēļ, ko apliecina Hārvardas Medicīnas skola (Harward Medicine School). Sirds veselība ir ilgtermiņa darbs visa mūža garumā. Nerūpējoties par savas sirds veselību jaunībā un pusmūža gados, būs jārēķinās ar veselības problēmām vecumdienās. Sirds slimību attīstību ietekmē dzīvesveids un ikdienas ieradumi – neveselīgs uzturs, nepietiekams miegs, kaitīgi ieradumi, stress, nepietiekamas fiziskās aktivitātes un citi faktori. Piemēram, mazkustīgs dzīvesveids paaugstina saslimšanu un mirstības risku vismaz divas reizes. Taču ir labā ziņa - vairākus iespējamos sirds saslimšanas faktorus iespējams novērst, izmainot dzīvesveidu.

 

6 ieteikumi sirds un asinsvadu veselībai:

1. Kontrolē asinsspiedienu - normāls asinsspiediens ir līdz 120/80 mmHg. Paaugstināts asinsspiediens – virs 140/90 mmHg – var veicināt vai izraisīt koronāru sirds slimību, miokarda infarktu vai insultu.

2. Mēri pulsu - paātrināta sirdsdarbības frekvence – virs 60 sitieniem minūtē miera stāvoklī – vistiešākajā veidā saistīta ar hipertensijas, aterosklerozes un sirds un asinsvadu slimību rašanos. Samazinot sirdspukstu skaitu par 10 sitieniem minūtē, iespēja nomirt no sirds-asinsvadu slimībām samazinās par 26%.

3. Seko līdzi holesterīna līmenim asinīs - jo augstāks kopējā holesterīna (virs 5 mmol/l), triglicerīdu (virs 1,7 mmol/l) un ZBLH (virs 3 mmol/l) līmenis, jo lielāka varbūtība saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.

4. Aktīvi kusties - enerģiskas pastaigas un fiziski vingrinājumi nozīmīgi samazina ne tikai svaru, bet arī kardiovaskulārās slimības. Ieteicams aktīvi kustēties, ātri iet vai skriet lēnā tempā vismaz 30 minūtes dienā.

5. Ēd un dzer gudrāk - dienā vajadzētu uzņemt vismaz 200 gramu dārzeņu un augļu, samazināt gaļas patēriņu, nelietot uzturā treknus piena produktus, sāļus ēdienus, bet tā vietā uzņemt labos taukus. Aptuveni divas reizes nedēļā ēdienkartē nepieciešams iekļaut zivis, lietot olīveļļu, pilngraudu produktus, kā arī riekstus – aptuveni 30 gramus dienā. Jāatsakās no saldiem, gāzētiem dzērieniem, kuros ir liels daudzums cukura, kā arī alkohola. Seko līdzi arī tam, lai dienā tiktu izdzerts vismaz 1,5 litri ūdens.

6. Paredzi laiku atpūtai - stress, negatīvas emocijas, trauksme, dusmas un depresija atsaucas graujoši uz cilvēka organismu, tajā skaitā uz sirds veselību. Atrodiet pozitīvu un veselīgu veidu, kā tikt galā ar emocionālo diskomfortu, atrodiet sev hobiju vai vairākus, dodieties pie dabas, pavadiet laiku ar cilvēkiem, kuri pozitīvi ietekmē, un atpūtieties adekvāti darbam.

 

Ieva Zvīgule, “Vingro sev” sertificēta fizioterapeite:

Fiziskai aktivitātei ir fundamentāla nozīme ne tikai fiziskās veselības paaugstināšanā, bet tā arī iespēja izvairīties no veselības problēmām, ko izraisījis fizisko aktivitāšu trūkums, piemēram, sirds un asinsvadu sistēmas slimības, osteoporozi, hipertensiju, diabētu. Aptuveni divas trešdaļas no Eiropas iedzīvotājiem, kas ir vecāki par 15 gadiem, ikdienā nesasniedz rekomendēto fiziskās aktivitātes līmeni – tie ir satraucoši Pasaules Veselības organizācijas dati.

Lai uzlabotu sirds un asinsvadu sistēmas stāvokli, vismaz trīs reizes nedēļā ieteicams nodarboties ar fiziskām aktivitātēm 30 minūšu garumā. Tā var būt nūjošana, peldēšana, joga vai cita aktivitāte, kas sniedz prieku. Papildu tam, ikdienā ieteicams vairāk pārvietoties ar kājām un lifta vietā izmantot kāpnes. Pētījumi atklāj, ka cilvēkiem, kas ikdienā staigā augšā un lejā pa kāpnēm, ir par 30% mazāka iespējamība piedzīvot sirds un asinsvadu saslimšanas gadījumu, nekā tiem, kuri dienu pārsvarā pavada sēžot. Vislabākie veselības stāvokļa uzlabojumi ir redzami gadījumos, kad cilvēki ar zemu fizisko sagatavotību kļūst fiziski aktīvi.