Mājas lapa Farmaceita padomi Tavai veselībai Kauli un locītavas Osteoporoze – slimība ar kuru iespējams cīnīties

Osteoporoze – slimība ar kuru iespējams cīnīties

07-06-2017
Osteoporoze slimiba ar kuru iespejams cinities

Kāpēc mana vecmamma ir stalta, bet citas večiņas staigā pavisam sakņupušas? – nekādi nevarēju saprast, kad biju maza. Acīmredzot manai vecmammai bija paveicies, un osteoporoze apgāja viņu ar līkumu. «Atraitnes kupris» ir uzskatāmākā no šīs nejaukās slimības izpausmēm, kas vienlaikus arī nozīmē, ka tā ir jau ļoti, ļoti progresējusi...

Sliktā ziņa ir tā, ka osteoporozei ir ļoti viltīga daba. Tā klusi un lēnām grauž savus upurus no iekšpuses. Jā, jā – tieši grauž: drupina, irdina, noēd... vārdu sakot, visa tās būtība ir konsekventi nīcināt cilvēka kaulus. Un tieši nepamanāmo, pat ļoti ilgstoši nejūtamo izpausmju dēļ šo slimību diemžēl pārāk bieži to diagnosticē jau tad, kad tā organismā ir paveikusi pamatīgus posta darbus.

Bet ir arī labā ziņa. «Atraitnes kupris» nebūt nav neizbēgama nolemtība. Tieši pretēji, savlaicīgi diagnosticējot un operatīvi sākot adekvātu ārstēšanu, osteoporozei būs liegta vara saliekt (arī šā vārda vistiešākajā nozīmē) iekārotos upurus. Un, kas ir vēl svarīgāk – PROFILAKSE – šīs slimības sakarā ir atslēga, kas ļauj nelāgo kaiti atstāt bešā!

Ir jāiepazīst ienaidnieku, lai zinātu, kā cīnīties, vai ne? Lūk, svarīgākais, kas jāzina par osteoporozi, lai šis medicīniskais termins tev personiski tā arī paliktu vien svešvārds!

Kauli ir dzīvi

Tu lieliski apzinies, piemēram, to, ka tavi mati ir dzīvi – kaut lēnām, bet tie nepārtraukti stiepjas garumā, ik pa laikam liekot sūtīt sveicienus frizierim. Vai zināji, ka tieši tik pat dzīvi ir arī tavi kauli? Vislabāk tas jūtams bērnībā un pusaudža gados, kad vienas vasaras laikā iespējams izstiepties par teju desmit centimetriem. Bet kādā brīdī ikviens no mums sasniedz savu «kritisko robežu» un garumā vairs nestiepjas. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka tavs skelets būtu savu paveicis un aizgājis pelnītā atpūtā. Tiesa, pieauguša cilvēka skelets ir inerts pēc savas būtības. Tā struktūra ir cieta, un tas pilda savu virsuzdevumu – balsta ķermeni. Un tai pašā laikā, līdzīgi kā daudzi citi audi, piemēram, āda, arī skelets visu mūžu nepārtraukti mainās.

Ja pievēršamies skeleta funkcijām vērīgāk, kļūst skaidrs, ka tās ir vismaz trīs. Pirmkārt, kā jau minēts, tas kalpo par balstu, otrkārt, ļauj veikt kustības un, treškārt, tas ir arī kalcija krātuve – gandrīz vai tāds kā savdabīgs bankas depozīts. Starp citu, salīdzinājums ar finanšu iestādi ir pat ļoti vietā – arī šeit darbojas princips: jo vairāk ieguldīsi, jo labāk dzīvosi. Runa, protams, ir par to, ka jādara viss iespējamais, lai jau kopš bērnības nodrošinātu maksimālu kaulu masas attīstību. Šī iemesla dēļ topošajām māmiņām, piemēram, ir tik būtisks pilnvērtīgs un ar kalciju bagāts uzturs. Tik pat būtiska loma kā uzturam, ir arī dzīvesveidam – jo tas ir aktīvāks, jo labāk. Fiziskā slodze cilvēkam ir nepieciešama jebkurā vecumā, protams, adekvāta un pilnīgi noteikti tā nedrīkst izvērsties fiziskā pārslodzē. Īpaši nozīmīgi ir trenēt muguras muskulatūru!

Starp citu, vai zināji, ka kaulu masas nebūt nepārstāj attīstīties tajā brīdī, kad tu vairs nestiepies augumā? Cilvēka kaulu masas maksimums nobriest līdz trīsdesmit gadiem. Ja šajā periodā ir iztrūkusi kāda no komponentēm, kas nodrošina kaulu attīstību (tas pats pilnvērtīgais uzturs vai fiziskās aktivitātes), ļoti ievērojami pieaug risks nebūt ne tik tālā nākotnē «iepazīties ar osteoporozi personiski»...

Bet arī pēc tam, kad ir sasniegts kaulu masas maksimums, skelets i’ nedomā iesnausties, teiksim, uz nākamajiem gadiem piecdesmit. Joprojām noris nepārtraukta audu nomaiņa. Šī nomaiņa nepieciešama, jo kaulu noslogošana pat visikdienišķākajās gaitās, tomēr izraisa mikrobojājumus.

Spēlītes ar kauliņiem

Osteoporoze ir izmanīgs spēlmanis un tās lielā likme ir... mūsu kauli. Slimības neatlaidīgajos «skāvienos» tie pamazām kļūst poraini un dobumaini, iepriekšminētā kaulaudu masa ievērojami samazinās. Mediķi to dēvē par kaulu audu mikroarhitektūru un to diemžēl šī slimība spēcīgi izmaina. Rezultātā kauli kļūst trausli un likumsakarīgi palielinās kaulu lūzumu risks – pat salīdzinoši vieglu un ikdienišķu traumu rezultātā.

Osteoporoze ir bīstama, jo tā rada ļoti nepatīkamas komplikācijas. Sākotnēji slimība veicina osteoartrozes jeb izmaiņas locītavās, kas savukārt izraisa sāpes – no kaitinošām līdz grūti paciešamām. Līdz tam ierastās ikdienas aktivitātes kļūst arvien ierobežotākas. Sauc to par dzīves kvalitāti vai vienkārši labsajūtu, bet jebkurā gadījumā pār to savelkas negaisa priekšnojautas.

It kā ar to nepietiktu, osteoporoze ir gatava turpināt savu uzaras gājienu. Jau nākamajā slimības stadijā komplikācijas ir daudz nopietnākas un... bīstamas – lūzumi. Visbiežāk cieš roku apakšdelmi, gūžu kauli un mugurkaula skriemeļi (ne bez iemesla pirmīt lasīji, ka ļoti svarīgi ir trenēt mugurkaulu).

Osteoporozi profesionāļu aprindās mēdz dēvēt par «klusējošo epidēmiju», jo, kā jau iepriekš minēts, slimība lielākoties norit bez simptomiem – it kā nekas nesāp, netraucē un dzīve iet savu gaitu. Statistika rāda, ka mediķu aprūpē cilvēki visbiežāk nonāk jau ar lūzumiem – kuri varēja arī nebūt, ja osteoporoze būtu bijusi laikus diagnosticēta un ārstēta.

"Ja cilvēkam nav riska faktoru saslimt ar osteoporozi, tādu kā lūzumi, vairogdziedzera slimības, ģimenes slimības vēsture, piemēram, osteoporoze bijusi kādam no radiniekiem, tad sievietēm vajadzētu profilaktiskos nolūkos pārbaudīties 55 gadu vecumā vai piecus gadus pēc menopauzes iestāšanās. Savukārt vīriešiem 65 gadu vecumā, lai izslēgtu saslimšanu ar osteoporozi. Savukārt, ja pastāv riska faktori, pārbaudes jāveic ātrāk un tas jādara regulāri," iesaka I. Ādamsone.

Kā izvairīties un cīnīties?

Galvenokārt osteoporozi izraisa dzimumhormonu deficīts organismā: sievietēm – nepietiekams estrogena hormonu līmenis, vīriešiem – testosterona. Lai gan daudziem iegājies šos hormonus uzskatīt par atbildīgiem vien veidojot katra, dzimumam piederīgās uzskatāmākās dzimumatšķirības, tiem ir arī cita ļoti būtiska loma. Estrogēns un testosterons ietekmē to kaulu šūnu aktivitāti, kuras  nodrošina normālu kaulaudu formēšanos. Tikko notikušas kādas izmaiņas šo hormonu fonā, mainās arī kaulaudu uzbūve... ar visām no tā izrietošajām sekām.

Sievietes, salīdzinājumā ar vīriešiem, ir daudz vieglāki osteoporozes upuri. Menopauzes laikā organismā noris straujas hormonālās pārmaiņas. Vīriešiem dzimumhormoni samazinās pakāpeniskāk, un tādēļ arī osteoporoze viņus apdraud retāk un vēlāk. 

Statistikas dati ir dažādi. Aptuveni aprēķini rāda, ka ar osteoporozi varētu slimot apmēram katra trešā ceturtā sieviete un katrs divpadsmitais vīrietis pusmūža vecumā. 

Uzskaitot raksturīgākās osteoporozes pazīmes, jāmin sekojošās:

  • augums samazinās par diviem vai vairāk centimetriem, veidojas «atraitnes kupris»;
  • dažāda rakstura sāpes kaulu locītavu sistēmā;
  • lūzumi pie vieglām traumām.

Tomēr adekvātāko informāciju par veselības stāvokli iespējams gūt, vien konsultējoties pie speciālista un veicot nepieciešamos izmeklējumu. Šobrīd visprecīzākos datus par kaulu veselības stāvokli iespējams iegūt ar osteodensitometrijas palīdzību – šos izmeklējumus iespējams veikt gan atsevišķās ārstniecības iestādēs Rīgā, gan dažās Latvijas rajonu slimnīcās.

Osteoporozes speciāliste, Paula Stradiņa universitātes klīniskās slimnīcas ārste, nefroloģe Ināra Ādamsone pastāstīja, ka pašlaik situācija ar diagnostiku ir uzlabojusies: "Pirms gada visā Latvijā bija tikai pieci vai četri osteodensitometrijas aparāti, šodien, Rīgā  ir vairākas vietas, kur var veikt diagnostiku. Osteodensitometrijas aparāti iegādāti arī lielajām rajonu centru slimnīcām. Līdz ar to varam teikt, ka uzlabojumi diagnostikas jomā ir acīmredzami."

Principā, vienmēr jāpatur prātā iespēja, ka analīžu rezultāti var izrādīties ne tik iepriecinoši, kā gribētos. Bet vēl svarīgāk ir paturēt prātā, ka diagnosticēta osteoporoze ir ārstējama jebkurā stadijā!

Osteopenijas stadija praktiski ir izārstējama ar medikamentiem un pareizām fiziskajām aktivitātēm. Savukārt, dziļākas osteoporozes stadijas ārsta uzraudzībā iespējams koriģēt ar specifiskiem medikamentiem. Gada laikā, ja terapija bijusi pareiza, osteodensitometrijas rādītāji ievērojami uzlabojas. Un – šodien jau iespējams runāt par pat vēl ko vairāk: dziļākas osteoporozes stadijas iespējams ne tikai koriģēt, bet pat ārstēt, atjaunojot slimības bojāto kaulu struktūru. 

Runājot par medikamentiem, kas izstrādāti osteoporozes ārstēšanai, tos var iedalīt divās lielās grupās. 

"Pirmā grupa ir medikamenti, kas aizkavē kaulu noārdīšanos. Šie medikamenti ļoti labi veic savu funkciju, tomēr neattīstās jaunais kauls. Otrā grupa ir medikamenti, kas veicina kaulu atjaunošanos, un veic tikai šo funkciju. Šie medikamenti ir ļoti dārgi. Pat, ja tie ir kompensējamo medikamentu sarakstā, tā daļa, kas cilvēkam jāsedz pašam ir liela. Taču ir starpposms – medikamenti, kas vienlaikus aizkavē kaulu noārdīšanos un arī veicina kaulu šūnu atjaunošanos.  Šo medikamentu darbība ir tuva mūsu organisma normālai funkcijai," uzsver I. Ādamsone.

Uzturs un fiziskā aktivitāte

Ja reizi cilvēkam diagnosticēta osteoporoze, protams, būs jālieto medikamenti, taču tas nav vienīgais veids kā varam palīdzēt savam organismam cīnīties ar šo slimību, apstādināt tās progresu. 

"Galvenais, ko varam darīt — mainīt savu dzīves veidu, padarīt to aktīvāku. Liela nozīme ir fiziskām aktivitātēm, īpaši jauniešiem un veciem cilvēkiem.  Derēs jebkurš aktīvais sporta veids, kur cilvēkam jābūt vertikālā pozīcijā, soļošana, skriešana, jebkuru spēļu — basketbola, futbola, volejbola — spēlēšana. Vecākiem cilvēkiem ieteicamas ir ilgstošas aktīvas pastaigas. Tāpat jāievēro diēta. Savā uzturā vairāk jālieto ar kalciju bagātināti ēdieni – piena produkti, zivis," iesaka I. Ādamsone.

Kas attiecas uz piena produktiem, tad cilvēkiem ar paaugstinātu holesterīnam līmeni ieteicams uzturā lietot produktus ar pazeminātu tauku saturu.

Praktiskai rīcībai

Daži, tā teikt, masās aprobēti ieteikumi, ko pasākt sevis paša labā, lai osteoporoze nekad nekļūtu par raižu iemeslu.

  • Savam ģimenes ārstam pajautā par osteoporozes profilakses nepieciešamību. 
  • Novērtē fizisko vingrojumu un citu fizisku aktivitāšu lomu savā ikdienas dzīvē. 
  • Nekad nenovērtē par zemu veselīgu uzturu – tas ir svarīgs visas dzīves laikā. 
  • Apsver, vai kalnu slēpošanai, piemēram, piecdesmit gadu vecumā vajadzētu būt mūžā pirmajam sporta veidam, kam nopietni pievērsties. 
  • Noskaidro pie sava ģimenes ārsta visu par tev izrakstīto ārstēšanu. Dažu medikamentu ilgstoša lietošana var palielināt osteoporozes attīstības risku.
  • Ja lieto medikamentus osteoporozes ārstēšanai vai profilaksei, konsekventi ievēro regulāro veselības pārbaužu grafiku! Arī blakusparādību dēļ.