Locītavu un kaulu veselībai

Arvien vairāk pacientu sūdzas par sāpēm kaulos un locītavās. Tās ir īpaši nepatīkamas, jo ierobežo darba spējas, traucē nodarboties ar sportu, rokdarbiem, dārza darbiem, bojā garastāvokli, liek justies ne tik stipram un veiklam kā citi. Sāpes kaulos un locītavās, tostarp arī mugurkaulā, skar dažnedažādu profesiju pārstāvjus un gan sievietes, gan vīriešus visās vecuma grupās.

Locītavu sāpes reizi mūžā ir piemeklējušas teju katru. Tieši tāpēc, ka ar tām saskaras tik daudzi, bieži tām netiek veltīta pietiekama uzmanība, kaut gan locītavu sāpes var būt nopietnu reimatoloģisku saslimšanu izpausme. Sāpes ir brīdinājuma signāls, ka organisms ir apdraudēts, pārpūlēts vai slims! Ļoti bieži cilvēki nodarbojas ar pašārstēšanos, neapzinoties tās riskus.

Savukārt par kaulu veselību jāsāk rūpēties jau tad, kad kaulu sistēma sāk veidoties, piemēram, grūtniecēm jālieto papildus kalcijs 1000 līdz 1500 mg, lai mazulim izveidotos stipri kauli un zobi. Bērniem un jauniešiem, strauji augot, īpaši nepieciešams papildus kalcija avots. Aptiekās bērniem ir pieejams kalcijs speciālā zāļu formā, kas papildināts ar minerālvielām kaulu stiprināšanai un ir ar patīkamu garšu. Kauli, tāpat kā citi orgāni, ir dzīvi. Tajos visas dzīves garumā notiek šūnu un sāļu maiņa. Tāpēc kaulu veselībai profilaktiskos nolūkos ikdienā jālieto kalciju saturoši pārtikas produkti. Ārstnieciskos nolūkos aptiekā ir pieejams kalcijs tablešu vai pulvera veidā. Regulāra kalcija lietošana nodrošinās stipru kaulu sistēmu.

Parasti savu dzīvesveidu un paradumus cilvēks sāk izvērtēt, kad ir saskāries ar pirmajiem veselības traucējumiem vai pēc ārsta ieteikuma. Lai izvairītos no nepatīkamām locītavu kaitēm, liela nozīme ir profilaktiskiem pasākumiem:

• Viens no tiem, kas sevišķi aktuāls sēdoša darba veicējiem, – pareizi iekārtota darba vieta: ērts krēsls, atbilstoša augstuma galds, datora novietojums. Turklāt ilgstošo sēdēšanu noteikti nepieciešams kompensēt ar kustībām. Kaut vai reizi pusstundā, stundā jāpieceļas, jāizstaigājas pāris minūtes. 
• Jāievēro veselīgs dzīvesveids (pastaigas svaigā gaisā, braukšana ar velosipēdu, skriešana, peldēšana u. c.) un adekvāta fiziska slodze. Ieteicams nodarboties ar vieglatlētiku, tenisu.
• Fiziskās aktivitātes jāpiekopj visu gadu regulāri, tām nedrīkst būt sezonāls raksturs. 
• Organismam nepieciešams pilnvērtīgs, daudzveidīgs uzturs. 
• Profilaksei ieteicams lietot vitamīnus, it sevišķi B un C grupas vitamīnus. Vislabāk dzert polivitamīnus, jo tajos ir sabalansētas devas.

Pārmērīga, nepareiza pārslodze ikdienā – vēl viens no sāpju cēloņiem, kas ļoti izplatīts cilvēku nezināšanas dēļ. Ikdienā ķermenim pietrūkst kustību vai arī tās ir vienpusīgas. Lai zinātu īsto cēloni, jāvēršas pie ģimenes ārsta. Muguras sāpju ārstēšana ir kompleksa, tāpēc aktīvi jāiesaistās arī pacientam. Tajā ietilpst pacientu izglītošana, fizioterapija, psihoterapeita nodarbības, medikamentozā terapija, ko izvērtē ārsts, masāža, ko drīkst veikt tikai sertificēts speciālists. Pēc muguras operācijām ieteicama ārsta rehabilitologa konsultācija.

Locītavu stiprināšanai ieteicams:

• Zivju eļļa un zivis, kas satur omega-3 nepiesātinātās taukskābes, mazina locītavu iekaisumus, uzlabo locītavu audu struktūru, kā arī darbojas profilaktiski.
• Glikozamīna preparāti palīdz atjaunot nolietoto locītavu skrimšļu struktūru, mazina locītavu sāpes, palielina kustību amplitūdu un uzlabo nolietoto locītavu darbību.
• Iekaisuma procesu un sāpes locītavās un stīvumu mazina mežrozīšu augļi. Mežrozīšu augļi ir efektīvs līdzeklis, jo to sastāvā ir daudz vitamīnu un antioksidantu, turklāt tiem piemīt spēja mazināt sāpes un iekaisumu. 100 grami žāvētu mežrozīšu augļu satur pusi no minerālu dienas devas (kāliju, magniju, kalciju) un četras vitamīna C dienas devas.
• Regulāras fiziskās aktivitātes un vingrošana palīdzēs uzturēt locītavas vingras un uzlabos muskuļu spēku.
• Liekā svara samazināšana atslogos ceļu un gūžu locītavas.
• Ieteicama ūdens terapija.