Veselā miesā - vesels gars

01-06-2017
Vesela miesa vesels gars

Šoreiz runa būs nevis par alkoholu, smēķēšanu un narkotikām, bet gan par daudz biežāku parādību – aptaukošanos. Tās galvenie cēloņi ir mazkustīgs dzīvesveids, neveselīgs uzturs, stress un kaitīgie ieradumi (īpaši – smēķēšana). Protams, nedrīkst aizmirst arī par iedzimtību, par ko parunāsim nedaudz vēlāk. 

Kāpēc ir jāuztraucas par lieko svaru? Vai tad apaļīgums neliecina par veselīgumu? Tā uzskatīja mūsu vecmāmiņas, un tam bija vairāki sociāli un medicīniski iemesli. Pirmkārt, lielākā daļa cilvēku dzīvoja lielā nabadzībā un cilvēka apaļīgums liecināja par pārticību. Otrkārt, 19. un 20. gadsimtā plosījās tuberkuloze un citas infekciju slimības, turklāt cilvēki novēroja, ka tās vairāk skar tieši tievos indivīdus. Arī citas slimības vairāk piemeklēja slaidas miesas būves cilvēkus. Tomēr mūsdienās viss ir pretēji – aptaukošanās ir galvenais biežāko rietumu civilizācijas slimību cēlonis. Lūk, biežāk sastopamās: hipertensija (paaugstināts asinsspiediens), 2. tipa cukura diabēts, vēzis, svara radītais mugurkaula un locītavu bojājums, taukainā hepatoze (tauku nogulsnējumi pārņem aknu šūnas), koronārā sirds slimība un vēl daudzas citas mazāk dzirdētas slimības. 

Nozīmīgākā no visām ir 2. tipa cukura diabēts. Šīs slimības skarto pacientu skaits pasaulē pieaug neiedomājamā ātrumā. Diabēts ir hroniska saslimšana, kuras ārstēšanā tiek izmantoti ļoti dārgi medikamenti. Ja atceramies, ka šīs ir uzvedības radītas slimības, šķiet – kaut kas taču jāsāk darīt!

Lai saprastu, kā mēs esam nonākuši tur, kur esam, jāpaskatās, no kurienes nākam. Cilvēks kā bioloģiska būtne evolūcijas gaitā ir veidojies dzīvei ļoti grūtos apstākļos. Vienīgais pārtikas avots cilvēces rītausmā bija savvaļas daba. Ogas un sēnes bija pieejamas tikai sezonas laikā, bet medījums, ko nevarēja iegūt bez šaujamieroču palīdzības, bija diezgan rets cienasts. Pārtikas uzglabāšanas iespējas arī bija ļoti ierobežotas, tāpēc gaļa bija jāapēd īsā laikposmā. Labāk piemēroti šādiem ekstremāliem apstākļiem bija indivīdi ar iedzimtu insulīna rezistenci (daļa insulīna molekulu nespēj veikt savu uzdevumu – enerģijas piegādi šūnām, tā vietā organisms spiests ražot vairāk insulīna, kas rada papildu apetīti). Īsi pēc ēšanas cilvēks atkal jūt izsalkumu un atkal gatavs uzņemt pārtiku. Rezultātā iespējams īsā laikā uzkrāt pabiezu zemādas tauku slāni un veiksmīgi pārdzīvot bada periodu. Šāds dzīves scenārijs ir bijis aktuāls desmitiem tūkstošu gadu un noteicis ģenētisko atlasi, kur izdzīvo stiprākais un labāk piemērotais.

Tikai pēdējo simts gadu laikā cilvēku dzīve ir radikāli mainījusies. Vēl 20. gadsimta sākumā tikai neliela sabiedrības daļa varēja lietot pilnvērtīgu uzturu. Dominēja smags fizisks darbs, kurš ātri pazudināja katru lieko pārtikas kaloriju, ja tāda parādījās. Tagad smagos darbus veic mehānismi un galvenais „muskulis”, ko nodarbina cilvēki, ir smadzenes, kurām diennaktī nepieciešami 100 grami glikozes, pārējam organismam – 50 grami, tātad mums pietiek ar 150 gramiem glikozes dienā. 

Statistika rāda, ka Latvijā aptuveni 10% iedzīvotāju vai nu jau slimo ar diabētu, vai ir ar augstu saslimšanas risku.

Ļaunākais diabēta gadījumā ir tas, ka puse no slimības skartajiem nezina, ka ir slimi, tāpēc nevēršas pie ārsta un arī neārstējas. Tik tiešam, prediabēta un agrīnās diabēta stadijās cilvēkam nav nekādu īpašu sūdzību par veselību. Var būt nedaudz liekā svara, kurš neatlaidīgi pieaug, tāpēc traucē būt fiziski aktīvam, pieaug apetīte un apēstā uztura apjoms, bet nekas nesāp, nav slikta dūša vai vemšana un temperatūra arī ir normāla. Kāpēc gan lai ietu pie ārsta? Diemžēl nopietni pierādījumi tam, ka ir problēmas ar veselību, ir iegūstami, izdarot analīzes un izmeklējot pacientu fiziski (asinsspiediens, svars, vidukļa apkārtmērs u. c.). Tas, ko parasti ārsti atrod, ir izmainīti holesterīna un daži citi bioķīmiskie rādītāji, nedaudz paaugstināts asinsspiediens un bieži – palielināts svars, īpaši vidukļa rajonā. Šie atradumi liecina par nopietnu saslimstības risku nākotnē, lai gan pagaidām vēl jūtaties apmierinoši. 

Ko darīt? Pirmkārt, vismaz reizi gadā apmeklēt savu ģimenes ārstu, lai veiktu veselības pārbaudi, kā to paredz Latvijas likumdošana, un sekot ārsta dotajiem norādījumiem. Otrkārt, jau šodien sākt mainīt savus ēšanas un fiziskās aktivitātes paradumus. Veselīga uztura pamatprincipus var atrast internetā, dietoloģijas un diabēta grāmatās un populārzinātniskos žurnālos. Fiziskās aktivitātes principi – vismaz 150 minūtes nedēļā (tas nozīmē pa pusstundai piecas dienas nedēļā). Tas nav nekas nereāls! Zvirbulis taču arī daudz laika velta sava ķermeņa sakārtošanai un uzturēšanai (tīra un bužina spalviņas, peldas smiltīs vai ūdenī utt.). Vai cilvēks ir sliktāks par zvirbuli? Varam taču labāk parūpēties par savas dvēseles mājokli.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīnikas "Gaiļezers"
Endokrinoloģijas nodaļas vecākā māsa Līga Ārente