Migrēna ir neiroloģiska saslimšana, kas skar aptuveni 1 no 7 cilvēkiem un būtiski atšķiras no parastām galvassāpēm. Tā var ietekmēt ikdienas dzīvi, darba spējas un vispārējo pašsajūtu, tāpēc svarīgi laikus atpazīt tās pazīmes un saprast iespējamos risinājumus. Šajā rakstā apskatīsim, kas ir migrēna, kādi ir tās biežākie simptomi, cēloņi un ārstēšanas iespējas, kā arī kā mazināt lēkmju biežumu.
Migrēna ir neiroloģiska saslimšana, nevis tikai parastas galvassāpes. Tā rodas smadzeņu darbības izmaiņu rezultātā un bieži izpaužas kā atkārtotas lēkmes ar izteiktām sāpēm un papildu simptomiem.
Galvenā migrēna un galvassāpes atšķirība ir simptomu intensitātē un norisē:
Savukārt parastās galvassāpes parasti ir vieglākas, īsākas un bez izteiktiem pavadošiem simptomiem. Lai gan migrēna var būt ļoti traucējoša, to ir iespējams efektīvi kontrolēt, ja tā tiek pareizi atpazīta un ārstēta.
Migrēna simptomi var būt dažādi, taču visbiežāk tie ir izteikti un būtiski ietekmē ikdienas pašsajūtu. Raksturīgākais simptoms ir pulsējošas, vidēji stipras līdz ļoti stipras galvassāpes, kas bieži lokalizējas vienā galvas pusē.
Biežākie migrēnas simptomi:
Migrēna ar auru ir migrēnas veids, kuram pirms galvassāpju fāzes parādās īslaicīgi neiroloģiski simptomi, ko sauc par auru. Aura parasti attīstās pakāpeniski un ilgst no dažām minūtēm līdz apmēram stundai.
Visbiežākie auras simptomi ir:
Aura tiek uzskatīta par brīdinājuma signālu, kas norāda, ka drīzumā var sākties migrēnas lēkme. Tomēr ne visiem cilvēkiem ar migrēnu tā parādās, daļai pacientu migrēna norit bez auras simptomiem.
Migrēna parasti nenotiek kā viens pēkšņs simptoms, tā attīstās vairākās fāzēs, un katrai no tām ir savas raksturīgās pazīmes. Tas izskaidro, kāpēc simptomi migrēnas laikā var mainīties.
Migrēna cēloņi nav pilnībā viennozīmīgi, taču galvenā loma ir ģenētikai un nervu sistēmas jutībai. Ja ģimenē ir migrēnas gadījumi, risks saslimt ir būtiski lielāks. Svarīgu lomu spēlē arī hormonālās izmaiņas, tāpēc migrēna cēloņi sievietēm bieži ir saistīti ar menstruālo ciklu, grūtniecību vai menopauzi.
Papildus pamatfaktoriem migrēnu var izraisīt dažādi ārējie trigeri, un tie katram cilvēkam var atšķirties:
Migrēna ārstēšana ir atkarīga no lēkmes intensitātes un biežuma. Daļai cilvēku pietiek ar vienkāršiem pretsāpju līdzekļiem, savukārt citiem nepieciešama recepšu terapija un profilaktiska pieeja.
Vieglas līdz vidēji smagas lēkmes gadījumā bieži izmanto bezrecepšu zāles pret galvassāpēm, piemēram, ibuprofēnu, paracetamolu vai aspirīnu, kā arī kombinētos pretsāpju līdzekļus. Svarīgi ievērot piesardzību, pārāk bieža šo līdzekļu lietošana (vairāk nekā 10 dienas mēnesī) var izraisīt medikamentu pārmērīgas lietošanas galvassāpes.
Smagākos gadījumos ārsts var nozīmēt specifiskus migrēna medikamentus, piemēram, triptānus, kas darbojas tieši uz migrēnas mehānismiem un palīdz apturēt lēkmi.
Papildus medikamentiem svarīga ir arī nemedikamentoza pieeja:
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Pirms zāļu lietošanas konsultēties pie ārsta vai farmaceita.
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI!
Viens no efektīvākajiem soļiem ir migrēnas dienasgrāmata, kurā tiek fiksētas lēkmes, uzturs, miegs, stress un iespējamie trigeri. Tas palīdz laikus pamanīt personīgos izraisītājus.
Svarīgi profilakses pamati ikdienā:
Dažos gadījumos var palīdzēt arī uztura bagātinātāji ar pierādītu iedarbību:
Konsultējieties ar veselības aprūpes speciālistu, pirms uztura bagātinātāju iekļaušanas savā ikdienā. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.
Galvenie brīdinājuma signāli:
Savlaicīga ārsta konsultācija ir īpaši svarīga, lai izslēgtu citus iemeslus un nodrošinātu piemērotu ārstēšanu, ja migrēna kļūst smagāka vai netipiska.
