

Ilgstošs darbs pie datora nenoliedzami ietekmē mūsu acu pašsajūtu. Acis var nogurt, kļūt sausas un apsārtušas, var rasties graušanas sajūta, asarošana, kā arī miglaina vai neskaidra redze.
Ja šādā režīmā strādājam regulāri un neievērojam pietiekamas atpūtas pauzes, acu diskomforts var kļūt pastāvīgs un veicināt sausās acs sindroma attīstību.
Lai ilgstoša darbošanās pie datora būtu acīm saudzīgāka, svarīgi ievērot vairākus vienkāršus priekšnosacījumus.
Darba vietai jābūt iekārtotai tā, lai tā būtu pēc iespējas ērtāka gan ķermenim, gan acīm.
Ekrānam jābūt viegli pagriežamam un noliecamam, lai varētu pielāgot tā attālumu un skata leņķi. Ieteicamais attālums no acīm līdz ekrānam ir aptuveni 70 centimetri, pieļaujot aptuveni 15 centimetru novirzi.
Monitora augšējai malai vēlams atrasties acu augstumā vai nedaudz zemāk. Ja ekrāns novietots pārāk augstu, acis var ātrāk nogurt. Turklāt, ilgstoši koncentrējoties uz ekrānu, mēs mēdzam mirkšķināt retāk, tādēļ acis ātrāk kļūst sausas.
Gaismai nevajadzētu spīdēt tieši acīs vai datora ekrānā. Gaismas avotiem jāatrodas ārpus tiešā redzes lauka, vienlaikus pietiekami izgaismojot darba virsmu, tastatūru un izmantotos materiālus.
Svarīgi samazināt arī atspīdumus ekrānā, kurus var radīt logi, lampas, gaišas sienas, mēbeles un citi telpā esošie priekšmeti. Atspīdumi visbiežāk rodas, ja monitors novietots tieši pret logu vai citu ekrānu. Vislabāk ekrānu novietot perpendikulāri logam.
Vēloties darbu pabeigt pēc iespējas ātrāk, bieži pat nepamanām, ka pie datora bez pārtraukuma esam pavadījuši vairākas stundas.
Nav ieteicams pie datora nepārtraukti strādāt ilgāk par divām stundām. Pēc tam vēlams ieplānot vismaz 20–30 minūšu pārtraukumu. Ja darbs prasa ilgstošu un koncentrētu skatīšanos tuvumā, pēc katras stundas acis vēlams atpūtināt vismaz 10–15 minūtes.
Ikdienā var izmantot arī principu 20–20–20: ik pēc 20 minūtēm uz 20 sekundēm paskatīties uz kādu tālumā esošu objektu. Noderīgas var būt arī lietotnes, kas atgādina par atpūtas pauzēm un piedāvā vienkāršus acu vingrinājumus.
Telpas mikroklimats būtiski ietekmē acu labsajūtu. Vēlamais relatīvā gaisa mitruma līmenis telpā ir no 30 līdz 70 procentiem. Lai tam sekotu līdzi, var izmantot gaisa mitruma mērītāju.
Ja gaiss ir pārāk sauss, iespējams, nepieciešams noregulēt apkures sistēmu vai izmantot gaisa mitrinātāju. Ja telpā darbojas kondicionieris vai ventilators, jāizvairās no tiešas gaisa plūsmas sejā.
Svarīga ir arī gaisa kvalitāte. Putekļi un alergēni var radīt papildu acu kairinājumu un pastiprināt diskomfortu.
Ja acis kļūst sausas un rodas diskomforts, iespējams, dabīgā asaru plēvīte vairs nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas. To var izraisīt retāka mirkšķināšana, nepietiekama asaru plēvītes kvalitāte vai pārāk strauja tās iztvaikošana.
Šādos gadījumos acīm var palīdzēt mitrinoši acu pilieni, kas samitrina acu virsmu, mazina diskomfortu un palīdz nodrošināt tās aizsardzību. Vēlams bez konservantu pilieni ar tūlītēju, ilgstošu iedarbību un bio aizsardzību, piemēram, Thealoz duo pilieni.
Nevajadzētu aizmirst arī par plakstiņu higiēnu. Regulāra un rūpīga plakstiņu malu attīrīšana var palīdzēt uzturēt stabilāku asaru plēvīti un novērst papildu kairinātājus vai alergēnus.
Uzturs ietekmē visu organismu, tostarp arī acu veselību. Ikdienā vēlams ēst daudzveidīgi, uzturā iekļaujot augļus un dārzeņus, kā arī uzņemt pietiekami daudz ūdens.
Vērtīgi ir produkti, kas satur omega-3 un omega-6 taukskābes. Omega-3 atrodamas, piemēram, treknajās zivīs, valriekstos un linsēklās, savukārt omega-6 – augu eļļās un riekstos. Ieteicams arī samazināt alkohola patēriņu.
Lai justos labi un ilgtermiņā saglabātu acu veselību, būtiski ir rūpēties par sevi ik dienu: pareizi iekārtot darba vietu, regulāri atpūtināt acis, sekot telpas mikroklimatam, uzņemt pilnvērtīgu uzturu un laikus reaģēt uz diskomfortu.
Ja acu sausums, sāpes, apsārtums, redzes miglošanās vai citi simptomi nepāriet vai atkārtojas regulāri, nepieciešams vērsties pie acu aprūpes speciālista.