Ekzēma: simptomi, cēloņi un efektīva ārstēšana

Galvenais, kas jāzina par ekzēmu

• Ekzēma ir hronisks iekaisīgs ādas stāvoklis, kas izraisa sausumu, niezi un ādas kairinājumu.
• Biežākie simptomi ir sausa, apsārtusi, niezoša un jutīga āda, dažkārt arī plaisāšana vai ādas lobīšanās.
• Ekzēmas saasinājumus var izraisīt dažādi faktori, piemēram, kairinošas vielas, stress, laikapstākļu maiņas, alergēni vai nepiemērota ādas kopšana.
• Galvenie ārstēšanas principi ir ādas barjeras atjaunošana, regulāra mitrināšana un izvairīšanās no individuālajiem izraisītājiem.
• Ja simptomi ir izteikti, ilgstoši vai pasliktinās, ieteicams konsultēties ar dermatologu vai ārstu.

Kas ir ekzēma?

Ekzēma ir bieži sastopama ādas slimība, kuras laikā āda kļūst iekaisusi, sausa un jutīga. Tā var parādīties jebkurā vecumā, taču īpaši bieži sastopama bērniem un cilvēkiem ar jutīgu ādu.

Ekzēma nav lipīga slimība, un tās izpausmes var atšķirties, dažiem cilvēkiem tā izpaužas kā neliels sausums un nieze, bet citiem var būt izteikts apsārtums, plaisas vai atkārtoti saasinājumi.

Kas izraisa ekzēmu un kāpēc tā attīstās? 

Ekzēma ir hronisks iekaisīgs ādas stāvoklis, kura laikā tiek traucēta ādas aizsargbarjera un imūnsistēmas reakcija. Tā var izpausties ar sausu, niezošu, apsārtušu un kairinātu ādu, un tās gaita bieži ir mainīga, simptomi var periodiski saasināties un mazināties.

Ekzēmas attīstību parasti izraisa vairāku faktoru kombinācija:

• Ģenētiska nosliece: daļai cilvēku ir iedzimta tendence uz vājāku ādas aizsargbarjeru, piemēram, saistībā ar izmaiņām filagrīna (filaggrin) proteīna veidošanā.
• Imūnsistēmas darbības īpatnības: organisms var pārmērīgi reaģēt uz dažādiem kairinātājiem, izraisot ādas iekaisumu.
• Ārējās vides faktori: simptomus var veicināt putekļu ērcītes, ziedputekšņi, dzīvnieku spalvas, ziepes, mazgāšanas līdzekļi, stress un laikapstākļu maiņas (piemēram, auksts vai sauss gaiss).

Kā atpazīt ekzēmu?

Ekzēmas simptomi var atšķirties atkarībā no cilvēka vecuma, ādas tipa un slimības smaguma, taču visbiežāk tā izpaužas ar niezi, sausumu un ādas iekaisumu.

Biežākās ekzēmas pazīmes:

• Spēcīga nieze, bieži īpaši izteikta vakarā vai naktī.
• Sausa un jutīga āda, kas viegli kairinās.
• Sarkani, brūngani vai pelēcīgi ādas plankumi.
• Nelieli izciļņi uz ādas, no kuriem reizēm var izdalīties šķidrums.
• Sabiezējusi, raupja vai saplaisājusi āda ilgstoša iekaisuma vietās.

Zīdaiņiem ekzēma bieži parādās uz sejas un galvas ādas, savukārt vecākiem bērniem un pieaugušajiem tā biežāk skar elkoņu locītavu iekšpuses, ceļgalus, rokas un kaklu.

Ekzēma bērniem

Ekzēma ir īpaši bieži sastopama zīdaiņiem un maziem bērniem, un tās pirmie simptomi bieži parādās līdz 5 gadu vecumam. Bērniem tā var izpausties ar sausu, niezošu, apsārtušu ādu, kas rada diskomfortu un var traucēt miegu.

Daudziem bērniem ekzēmas simptomi ar laiku kļūst vieglāki vai pilnībā izzūd, bērnam augot. Tomēr daļai cilvēku ekzēma var saglabāties arī pieaugušā vecumā.

Svarīga loma ekzēmas kopšanā bērniem ir:

• maigai ikdienas ādas kopšanai ar piemērotiem mitrinošiem līdzekļiem;
• izvairīšanās no zināmiem kairinātājiem, piemēram, agresīvām ziepēm vai smaržvielām;
• regulārai ādas aizsargbarjeras atjaunošanai.

Kā ārstēt un kontrolēt ekzēmu?

Ekzēmas ārstēšana galvenokārt ir vērsta uz ādas aizsargbarjeras atjaunošanu, simptomu mazināšanu un saasinājumu novēršanu. Tā ir ilgtermiņa pieeja, kas katram cilvēkam var atšķirties atkarībā no ekzēmas smaguma un izraisītājiem.

Galvenie ekzēmas ārstēšanas principi:

• Regulāra ādas mitrināšana: emolienti (mitrinoši un aizsargājoši līdzekļi) palīdz atjaunot ādas barjeru un samazināt sausumu. Tā ir viena no svarīgākajām ikdienas kopšanas daļām.
• Individuālo izraisītāju noteikšana un izvairīšanās no tiem, piemēram, no kairinošiem mazgāšanas līdzekļiem, smaržvielām, stresa vai noteiktiem vides faktoriem.
• Lokāli kortikosteroīdi saasinājumu laikā palīdz mazināt iekaisumu, taču tos jālieto tikai atbilstoši ārsta vai veselības aprūpes speciālista norādījumiem.
• Antihistamīni - dažos gadījumos var palīdzēt mazināt niezi, īpaši, ja tā saistīta ar alerģisku reakciju.
• Recepšu terapija - vidēji smagas vai smagas ekzēmas gadījumā ārsts var nozīmēt citas ārstēšanas iespējas, piemēram, kalcineirīna inhibitorus vai bioloģisko terapiju.

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. 
Pirms zāļu lietošanas konsultēties pie ārsta vai farmaceita. ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI! 

Vai uztura bagātinātāji var palīdzēt ekzēmas gadījumā?

Daži uztura bagātinātāji var palīdzēt atbalstīt ādas veselību, taču tie neaizstāj ekzēmas pamata ārstēšanu un ikdienas ādas kopšanu. Ekzēma ir sarežģīts iekaisīgs ādas stāvoklis, tāpēc uztura bagātinātāji var būt tikai papildinoša pieeja.

Pētījumos tiek pievērsta uzmanība vairākām uzturvielām:

• Omega-3 taukskābes: tām piemīt pretiekaisuma īpašības, un tās var palīdzēt atbalstīt organisma iekaisuma procesu līdzsvaru.
• D vitamīns: zems D vitamīna līmenis dažos pētījumos ir saistīts ar izteiktākiem ekzēmas simptomiem, tāpēc pietiekams līmenis ir svarīgs vispārējai veselībai.
• Probiotikas: var palīdzēt atbalstīt zarnu mikrobiomu un tā saukto zarnu–ādas saikni; dažos gadījumos tās tiek pētītas īpaši bērniem un zīdaiņiem.

UZTURA BAGĀTINĀTĀJS! UZTURA BAGĀTINĀTĀJS NEAIZSTĀJ PILNVĒRTĪGU UN SABALANSĒTU UZTURU. 

Ekzēma un psoriāze, kāda ir atšķirība?

Ekzēma un psoriāze ir hroniskas ādas slimības, kas var izraisīt apsārtumu, sausumu un diskomfortu, taču to cēloņi un izpausmes atšķiras. Ekzēma parasti ir saistīta ar novājinātu ādas aizsargbarjeru un pastiprinātu imūnsistēmas reakciju, bieži kopā ar alerģisku noslieci. Tā visbiežāk izraisa sausu, niezošu, apsārtušu ādu, kas var plaisāt, mitroties vai veidot kreveles. Ekzēma biežāk parādās ādas krokās, uz sejas, rokām, kakla un locītavu iekšpusēm.

Savukārt psoriāze ir autoimūna slimība, kuras laikā imūnsistēma veicina pārāk strauju ādas šūnu atjaunošanos. Tās raksturīgākās pazīmes ir biezi, skaidri norobežoti ādas plankumi ar sudrabaini baltām zvīņām. Psoriāze biežāk skar elkoņus, ceļgalus, galvas ādu un citas ķermeņa vietas.

Lai gan abas slimības var izskatīties līdzīgi, to ārstēšana atšķiras. Ja ir ilgstoši, atkārtoti vai izteikti ādas simptomi, ieteicams konsultēties ar dermatologu, lai noteiktu precīzu diagnozi un piemērotāko ārstēšanu.

Ekzēma un dermatīts, vai tas ir viens un tas pats?

Termini ekzēma un dermatīts bieži tiek lietoti kā sinonīmi, taču to nozīme nedaudz atšķiras. Dermatīts ir plašs apzīmējums ādas iekaisumam, ko var izraisīt dažādi faktori. Savukārt ekzēma ir viens no dermatīta veidiem, un ikdienas lietojumā ar šo vārdu visbiežāk saprot atopisko dermatītu.

Atopiskais dermatīts parasti ir saistīts ar traucētu ādas aizsargbarjeru un imūnsistēmas reakciju, un tas bieži izraisa sausu, niezošu un iekaisušu ādu. Pie citiem dermatīta veidiem pieder, piemēram, kontaktdermatīts, ko izraisa saskare ar kairinošām vielām vai alergēniem, un seborejiskais dermatīts, kas biežāk skar galvas ādu un taukainākas ādas zonas.

Noslēgumā

Ekzēma ir hronisks ādas stāvoklis, kuru vairumā gadījumu iespējams veiksmīgi kontrolēt. Regulāra ādas kopšana, piemērotu mitrinošu līdzekļu lietošana, izvairīšanās no individuālajiem izraisītājiem un atbilstoša ārstēšana palīdz mazināt simptomus un novērst saasinājumus.