Gints Kotāns, EUROAPTIEKA aptiekas vadītājs

Arī parunāšanās ar aptiekāru ārstē

Kādreiz man šķita – ak Dievs, nekad mūžā nestrādāšu aptiekā! Bet man tas viss reāli patīk. Lai gan varētu domāt, ka aptiekārs vīrietis ir retums. Tā nemaz nav, un arī man – komunikablam un enerģiskam puisim aiz letes – cilvēki labprāt stāsta gan par savām kaitēm, gan lūdz padomu. Daudzi ir teikuši, ka ir patīkami atnākt parunāties. Vienreiz atnāks parunāties, nākamreiz gan  jau kaut ko nopirks.

Mana izvēle par labu farmācijas studijām notika nevis tāpēc, ka bērnībā man patika zālītes un tabletītes. Tas, sākot iet skolā, jau bija aizmirsies. Mani aizrāva ķīmija.  Piedalījos mācību olimpiādēs, mums bija arī lielisks ķīmijas skolotājs. Tad iestājos Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), kur labo sekmju dēļ farmācijas studiju programmā tiku uzņemts bez iestājeksāmeniem un budžeta grupā. Lai gan RSU nav vieglākā vieta, kur studēt, mācības gāja no rokas. Manuprāt, Latvijā topošos farmaceitus sagatavo vairāk darbam aptiekās, nevis zāļu ražošanā. Pats sākumā izmēģināju spēkus laboranta darbā Organiskās sintēzes institūtā, taču pēc gada sapratu – ir par smagu. 

Pirmo aptiekas rūdījumu guvu jau pirmajā vasarā pēc studiju sākšanas, kad pāris mēnešus pastrādāju Cēsu centra aptiekā. Marķēju preci un tā pa īstam ieraudzīju, kā aptieka izskatās no iekšienes. Toreiz vadītāja arī pateica priekšā kādu labu lietu, ko ņēmu turpmāk vērā – vienmēr prasi kaut ko darīt! Varbūt tev nekādu darbu neiedos, priecājies, bet pavaicā, izrādi interesi.

Darbā EUROAPTIEKA aptiekā mani uzaicināja. Man piezvanīja, piedāvāja farmaceita asistenta amatu, un es, protams, neatteicos. Sākumā nācās pasvīst, jo uzreiz bija jāķeras pie receptēm, klientu apkalpošanas. Universitātē stāvēšanu aiz letes un pie kases aparāta neviens nemāca, tas jāapgūst strādājot. Iespējams tādēļ, ka biju enerģisks, drīz vien uzņēmumā kļuvu par vienu no reģionālajiem vadītājiem – manā ziņā bija risināt dažādus funkcionālus ikdienas jautājumus EUROAPTIEKA aptiekās Rīgā un tās apkaimē. 

Tomēr sapratu, ka man labāk patīk darbs aptiekā. Izprasījos atpakaļ par farmaceitu, un Vecmīlgrāvja EUROAPTIEKA aptiekā patlaban strādāju par vadītāja vietnieku. Aptiekas vadītājs pagaidām vēl nevaru būt, jo nav licences. To iegūšu pēc triju gadu darba stāža –

vēl atlicis pusgads. Taču neatkarīgi no amata, aptiekā strādājot, gan jāpasēž pie datora ar zāļu pavadzīmēm, gan jākomunicē ar pircējiem, gan jāapdara saimnieciski sīkumi, piemēram, jāiztīra izlietne. Un iegūtā pazīšanās ar uzņēmuma aptiekās strādājošajiem lieti noder. Drošāku aizmuguri rada arī profesionālo kontaktu tīkls, jo aptieku farmaceiti mazajā Latvijā cits citu pazīst. Esmu arī domājis par aptiekāra darbu ārzemēs, pat noskaidroju nianses. Saliku kopā visus “par un pret”. Un sapratu, ka esmu tomēr gana labi iekārtojies tepat. Tādēļ plānus par licences iegūšanu pagaidām nekaļu, pašreizējā nodarbošanās iet pie sirds.

Komunicēt ar aptiekas apmeklētājiem man gan patīk, gan padodas. Citādi jau nemaz nevar aptiekā strādāt! Brīžiem gan nogurdina, ka cilvēki, sevišķi ziemā, uz aptieku nāk ar vienu un to pašu tekstu: iesnas, klepus, temperatūra – ko darīt? Bet, ja vienreiz cilvēkam izstāsti, nākamreiz viņš jau atnāks zinošāks, tad ir vieglāk. Un cilvēks tad tev arī uzticas. Nav jau nekāds noslēpums, ka laikā, kad cilvēkiem naudas mazāk, viņi poliklīnikas vietā nereti pēc padoma dodas pa taisno uz aptieku. Kāda kundzīte man bieži jautā padomus pa tālruni.

Labi, ka tagad EUROAPTIEKA organizē mācības  par labas farmaceitiskās apkalpošanas principiem.